Fiskālā gada un nodokļu izmaiņas Nīderlandē
26.05.2023Ikvienam nodokļu maksātājam un jo īpaši uzņēmējam ir svarīgi pastāvīgi sekot līdzi nodokļu izmaiņām valstī. Par šādām izmaiņām var uzzināt iepriekš, pat ja tās ir tikai valdības plānos. Lai to izdarītu, jums ir labi jāizprot likumdošanas un budžeta procesa īpatnības Nīderlandē. Katras izmaiņas nodokļu jomā iet tālu no likumdošanas iniciatīvas, likumprojekta līdz likuma parakstīšanai no karaļa puses un pēc tam tā publicēšanas Staatsblad.
Budžeta cikls un budžeta gads
Budžeta cikls ir budžeta sagatavošanas, apspriešanas un pieņemšanas process un pēc tam tā izpildes uzraudzība. Budžeta cikls aptver trīs kalendāros gadus. Viena kalendārā gada ietvaros tiek sajaukti trīs budžeta cikli. Jo īpaši parlamentam iesniegtie budžeta dokumenti var attiekties uz pagājušo, pašreizējo vai nākamo gadu.
Piesātinātākais budžeta cikls pavasarī. Valdība apspriež nākamā gada valsts budžeta veidošanu. Tikmēr Pārstāvju palāta* apspriež pašreizējo budžetu, kā arī atskaites par aizvadīto gadu.
Fiskālā gada sākums
Fiskālais gads sākas 1. janvārī. Ministri sāk pildīt savus budžetus un sper pirmos soļus nākamā gada budžeta sastādīšanai. Ministri arī sagatavo gada pārskatus, kurus izvērtē Nīderlandes Revīzijas palāta.
Rāmja vēstule – Kaderbrief
Marta beigās un aprīļa sākumā finanšu ministrs iepazīstina valdību ar tā dēvēto Ietvara vēstuli, kurā ietvertas galvenās nākamā gada budžeta veidošanas prioritātes un principi. Pēc tam budžeta plāni tiks precizēti pavasara un vasaras laikā.
Lai varētu izstrādāt Pamatvēstules projektu, finanšu ministrs saņem informāciju no visām ministrijām. Piemēram, viņiem var būt nepieciešams vairāk naudas noteiktam uzdevumam un mazāk naudas citam mērķim. Viņi var arī lūgt naudu jaunam plānam. Turklāt finanšu ministrs ņem vērā Nīderlandes Ekonomiskās politikas analīzes biroja (Centraal Planbureau, CPB) prognozes par Nīderlandes ekonomikas attīstību. Pamatvēstule nav publiskota.
Atskaites diena – Verantwoordingsdag
Maija trešajā trešdienā finanšu ministrs Pārstāvju palātai iesniedz centrālās valdības gada finanšu pārskatu par iepriekšējo gadu: īpašā portfelī, tāpat kā valsts budžetu un budžeta memorandu Prinča dienā. Gada pārskatā redzams, ko valdība ir sasniegusi pēdējā gada laikā, kas paveikts un ko tas izmaksāja.
Šajā dienā ziņojumu Pārstāvju palātai iesniedz arī Nīderlandes Revīzijas palātas priekšsēdētājs. Parlamentārieši pārbauda, vai budžeti tiek pildīti pareizi. Šis ir svarīgs brīdis parlamentārajai kontrolei pār valdības darbu. Debates par Nīderlandes Revīzijas palātas gada finanšu pārskatiem un ziņojumiem notiek jūnija vidū. Pēc debatēm Pārstāvju palātā Senāts apspriež arī gada pārskatus - ministriem ir jāatskaitās abām štatu ģenerālpalātām.
Pavasara memorands – Voorjaarsnota
Ne vēlāk kā 1. jūnijā valdība iesniedz parlamentam provizorisku nākamā gada plānu prezentāciju pagaidu dokumentā ar nosaukumu Voorjaarsnota. Tajā arī aprakstīts, kā aug valsts ieņēmumi un izdevumi, kā tiek pildīts kārtējā gada budžets. No šī dokumenta pirmām kārtām var uzzināt par valdības plāniem nākamajam gadam..
Debates par pavasara memorandu parlamentā notiek jūnija beigās - jūlija sākumā, īsi pirms vasaras brīvdienām. Ja ministrijai nepieciešams vairāk naudas, nekā parlaments ir piešķīris, tai jāierosina "papildu budžeta likumprojekts". Tomēr lielas izmaiņas tiek ierosinātas reti.
Prinča diena – Prinsjesdag
Šie ikgadējie svētki tiek svinēti septembra trešajā otrdienā un iezīmē parlamentārā gada sākumu. Monarhs uzstājas ar troņa runu (Tronrede) Pārstāvju palātas un Senāta kopsapulcē, un Finanšu ministrs iepazīstina ar valsts budžetu un budžeta memorandu – valdības nākamā gada budžeta politikas pārskatīšana.
Kā valsts vadītājs karalis Nīderlandes valdības vārdā saka runu no troņa. Savā runā karalis izklāsta situāciju Nīderlandē un valdības plānus nākamajam gadam. "Estates General locekļi," ir ievadvārdi. Karalis saka runu, bet viņš to neraksta pats: ministri to dara. Katrs ministrs dod savu ieguldījumu.
Pēc runas un tradicionālajiem saucieniem "Lai dzīvo karalis, urrā, urā, urā", karalis dodas prom. Pārstāvju palātas locekļi dodas uz plenārsēdes zāli, kur Finanšu ministrs iepazīstina ar savu portfeli "septembra trešajā otrdienā" (De derde dinsdag van september), kurā ir valsts budžets un budžeta memorands.
Budžeta memorands parāda valdības prioritātes. Sīkāka informācija atrodama atsevišķos ministriju likumprojektos*. Pirms valdība savus priekšlikumus var īstenot, parlamentam tie ir jāizskata un jāapstiprina. Rudenī šos likumprojektus apspriež gan Pārstāvju palāta, gan Senāts. Daži priekšlikumi tiek laboti un pielāgoti, citi tiek noraidīti, un daži tiek pieņemti nekavējoties bez izmaiņām. Galu galā, Prinča dienā izsludinātie likumprojekti ne vienmēr kļūst par likumiem.
Pirms likumprojekta iesniegšanas Pārstāvju palātā tas iziet konsultatīvo procesu, kurā iesaistītās puses, piemēram, interešu grupas, eksperti un valdības aģentūras, sniedz ieguldījumu.
Vispārējas debates – Algemene Politieke Beschouwingen (APB)
Rudenī Pārstāvju palāta un Senāts apspriež budžetu. Debatēm var sekot līdzi Pārstāvju palātā tiešraidē. Debates ilgst vismaz divas dienas, un mediji tām pievērš lielu uzmanību. APB atrodas visi ministri, valsts sekretāri un deputāti.
APB laikā valdības vārdā runās premjers. Priekšsēdētāji runā savu partiju vārdā. Viņi var iebilst pret valdības priekšlikumiem vai lūgt grozījumus. Pārstāvju palāta var grozīt budžetu, bet Senātam nav tiesību to darīt.
Nodokļu izmaiņu pieņemšana likumu veidā
Jebkurš rēķins par nodokļu un budžeta izmaiņām tiek izstrādāts šādā veidā:
- Pirmais lasījums: likumprojekts tiek iesniegts Pārstāvju palātā, kur tas tiek apspriests. Šajā posmā deputāti var ierosināt grozījumus.
- Otrais lasījums: Pārstāvju palāta balso par likumprojektu, tostarp par visiem pirmajā lasījumā ierosinātajiem grozījumiem. Ja likumprojekts tiks apstiprināts, tas nonāks Senātā.
- Senāts: likumprojektu apspriež un par to balso Senāts. Ja Senāts ierosina kādus grozījumus, likumprojekts tiek atdots Pārstāvju palātai otrai balsošanai.
- Karaliskais apstiprinājums: ja likumprojektu pieņem gan Pārstāvju palāta, gan Senāts, tas tiek nosūtīts monarham karaliskās piekrišanas saņemšanai. Tiklīdz monarhs paraksta likumprojektu, tas tiek publicēts Staatsblad van het Koninkrijk der Nederlanden (Nīderlandes Karalistes Oficiālais Vēstnesis) un kļūst par likumu.
Rudens memorands – Najaarsnota
Līdz 1.decembrim finanšu ministrs iesniedz Rudens memorandu - starpziņojumu par valdības valsts budžeta izpildi kārtējā gadā. Dokumentā ir informācija par to, kādi pārsteigumi un neveiksmes ir bijuši vai kas sagaidāms. Turklāt ministrs var izteikt priekšlikumus budžeta izmaiņām.
Fiskālā gada beigas
Fiskālais gads beidzas 31. decembrī.
Kompromiss
Budžets vienmēr ir kompromisa rezultāts starp dažādu partiju pārstāvjiem parlamentā un valdībā. Valdība nonāk pie vairākām iekšējām vienošanām, kas nepieciešamas, lai turpmāk visi ar budžetu saistītie procesi tā vai citādi noritētu pareizi. Šie līgumi veido valdības budžeta politikas pamatu.
Valsts tēriņu apjomu, valdības pilnvaras mainīt nodokļu un sociālo pabalstu un līdz ar to arī budžeta parametrus nosaka parlamenta partiju koalīcijas līgums. Pirms šāda dokumenta parakstīšanas partijas, kas kopā veido valdošo koalīciju, pēta ekonomikas attīstības prognozes tuvākajiem gadiem.
Tagad jūs zināt, kad un kā valdība atklāj savus nodokļu izmaiņu plānus. Izlasiet mūsu jaunumi – mēs runājam par svarīgāko no šiem plāniem.
