Īpašumtiesību formas Nīderlandē
05.04.2019Katrs cilvēks, kurš nolēmis atvērt savu biznesu, vispirms domā par to, kādu īpašumtiesību formu izvēlēties. Un, protams, ir svarīgi uzreiz pieņemt pareizo lēmumu, lai pasargātu sevi no nevajadzīgiem riskiem un izmaksām.
Neskatoties uz to, ka jebkuru uzņēmumu var nodot no viena īpašuma veida uz citu, šis process var būt pārāk laikietilpīgs un dārgs. Mainīt adresi, darbības veidu, vārdu, pat vadītāju ir daudz vieglāk nekā īpašumtiesību formu, tāpēc šī izvēle ir jāpieņem ļoti atbildīgi.
Mēs iesakām rūpīgi izpētīt sniegto informāciju, un, ja jūs jau esat gatavs atklāšanai un esat izveidojis konkrētu jautājumu sarakstu, mēs aicinām jūs pierakstīties uz konsultāciju ar mums. Reģistrēties var:
Pa e-pastu info@nalog.nl;
Pa tālruni: 085-5400200, 065-0128355; zvaniem, kas nav no NL (+31) 85-5400200, (+31) 65-0128355.
vai caur форму mūsu mājas lapā
Konsultācija tiek apmaksāta nosacīti. Tas nozīmē, ka jūs maksājat par konsultāciju un vienlaikus saņemat atlaižu kuponu par tādu pašu summu. Kupona derīguma termiņš ir 6 mēneši. Ja jūs pašlaik izmantojat mūsu pakalpojumus uzņēmuma (juridiskas personas) atvēršanai vai noslēdzat ar mums abonēšanas pakalpojumu līgumu (vismaz 1 gads), jūs atmaksāsit visas konsultācijas izmaksas. Turpmāk, noslēdzot abonēšanas pakalpojumu līgumu, noteikts abonēšanas stundu skaits abonementā tiks iekļauts bez maksas.
Visplašāk zināmie tikai divi, visizplatītākie īpašumtiesību veidi ir eenmanszaak (IE) un BV - beslotenvennootschap (AS). Patiesībā ir daudz vairāk īpašumtiesību formu, lai gan neapšaubāmi šie divi ir vadībā. Mēs arī vēlamies atzīmēt, ka IP nav LLC (sabiedrības ar ierobežotu atbildību) analogu.
Šajā sadaļā varat uzzināt:
– Kam jāpievērš uzmanība, izvēloties īpašuma formu;
– Kādas īpašumtiesību formas pastāv Nīderlandē;
– Galvenā atšķirība starp uzņēmējdarbību un tiesībām. seja;
– Dažādu īpašuma formu pazīmju salīdzinājums.
Kas jāpievērš uzmanība, izvēloties īpašumtiesību formu
Lai pareizi noteiktu, kura īpašumtiesību forma ir piemērotāka jūsu biznesam, jums jānosver daudzi faktori. Dažreiz risinājums atrodas uz virsmas. Piemēram, ja esat žurnālists, frizieris vai apdrošināšanas aģents, protams, jums vislabāk piemērota pašnodarbinātas personas forma (eenmansaak). Ja esat liels vairumtirgotājs, importa un eksporta uzņēmums, kas plāno atvērt filiāles, jums jāapsver iespējas akciju sabiedrībai vai kooperatīvam. Ja plānojat nodarboties ar labdarību vai ieguldījumiem, jums ir jāizvēlas starp fondu (stichting) un asociāciju (vereniging).
Ja jūs joprojām nevarat plānot sava biznesa izaugsmes ātrumu un apjomu vai vienkārši virzāties pa šo problēmu, jums noteikti jāpievērš uzmanība šādiem faktoriem:
- Atbildības daļa (mēs sīkāk apspriedīsim šo jautājumu tālāk)
- Uzņēmuma tēls (tas ir īpaši svarīgi uzņēmumiem, kas strādā postpadomju telpā)
- Reģistrācijas izmaksas (nepieciešamība pēc notariāla akta, juridiskās un pasta adreses klātbūtne, zvērināta tulka klātbūtne reģistrācijas laikā)
- Obligātā fonda klātbūtne (šobrīd attiecas tikai uz NV (atvērta akciju sabiedrība)
- Nodokļu stimuli (tādu ir vairāk privātajai uzņēmējdarbībai)
- Nodokļu likmes (sk. Sadaļu Uzņēmējdarbība un nodokļi)
- Uzņēmējdarbības ietekme uz personisko situāciju (sekas šķiršanās, mantojuma gadījumā)
- Uzņēmējdarbības ietekme uz personisko finansiālo situāciju (pabalsti, subsīdijas, nodoklis par ietaupījumiem 3. ailē, sociālā mājokļa iegūšana, iespēja saņemt aizdevumu vai hipotēku, iespēja uzaicināt partneri, kas nav ES, utt.)
- Grāmatvedība un administrēšana (prasības privātam biznesam ir maigākas)
- Pakalpojuma izmaksas
- Pienākums veikt uzskaiti ar grāmatveža palīdzību (dažreiz arī pienākums veikt revīziju)
- Spēja uzturēt vienkāršotu grāmatvedības formu
- Spēja mainīt dalībnieku (dibinātāju) sastāvu
- Iespēja iesaistīt personālu vai citus palīgus un saistības
- Obligāto noteikumu ievērošana (piemēram, minimālās algas izmaksa direktoram-akcionāram)
Nodaļā Raksturlielumu salīdzinājums mēs mēģinājām jums apkopot vispārēju pārskatu par dažādiem īpašumtiesību dažādajiem faktoriem.
Kādas īpašumtiesību formas pastāv IP.
- ārštata darbinieks (ārštata darbinieks)
Uzņēmējs, nereģistrējot uzņēmumu tirdzniecības kamerā. Patiesībā šī uzņēmējdarbības forma nepastāv. Nodokļu iestādēm šī ir persona, kas strādā nepilnu darba laiku un ienākumus no šiem nepilna laika darbiem deklarē kā "ienākumus no citām darbavietām". Viņam nav tiesību izrakstīt rēķinus, tāpat kā viņš nav PVN maksātājs (BTW) un viņam nav tiesību uz pabalstiem uzņēmējiem. Ārštata darbinieks vada savu administrāciju. Šī veidlapa ir ieteicama, ja nepilnas slodzes darbi nav regulāri, rēķinu klienti to neprasa un kopējie ienākumi no šiem nepilna laika darbiem nepārsniedz 6-7 tūkstošus gadā. Reģistrējoties KVK (tirdzniecības palātā), ārštata darbinieks kļūst par EMZ (eenmanszaak) un tiek uzskatīts par ZZP (zelfstandigzonderpersoneel)
Īpašumtiesību formas bez juridiskas personas
- Eenmanszaak (privātais uzņēmējs)
Viena no divām izplatītākajām uzņēmējdarbības formām. Ideāli piemērots mazam biznesam ar ienākumiem 20-50 tūkstoši gadā. Ir PVN maksātājs (dažiem uzņēmējdarbības veidiem tas ir atbrīvots). Noformē rēķinus. Pienākts veikt uzskaiti, to var izdarīt patstāvīgi, vai varbūt ar grāmatveža palīdzību. Var izmantot ne vairāk kā trīs tirdzniecības nosaukumus (skatiet sadaļu "Kā atvērt?"). Spēja pieņemt darbā personālu. Spēja iesaistīt ģimenes locekļus (partneri, bērnus no 15 gadu vecuma), lai palīdzētu. Ir ienākuma nodokļa maksātājs ar izdevīgiem noteikumiem. Uzņēmējiem un darbam ir daudz priekšrocību. Iespēja "atlikt uz vecumu", vienlaikus atbrīvojot daļu no peļņas no nodokļiem. Gadījumā, ja tas darbojas bez algota personāla, tas tiek uzskatīts par ZZP (zelfstandigzonderpersoneel). Ja pieņem darbā darbiniekus, tas vairs nav ZZP, paliekot privāts uzņēmējs (EMZ)
– VOF-Vennootschaponderfirma (privāts uzņēmums vai privāts uzņēmums)
Vairāki (vismaz 2) privātie uzņēmēji, kas strādā kopā ar vienu un to pašu nosaukumu. Visi tie paši pienākumi kā privātajam uzņēmējam, bet tāpēc, ka katrs no īpašniekiem ir neatkarīga persona. cilvēkam, tad ikvienam ir tiesības uz uzņēmējdarbības nodokļu atvieglojumiem, kas ir ļoti izdevīgi. Par peļņas sadali starp partneriem lemj abpusēja vienošanās, kuru paraksta abas puses. Šo līgumu var apliecināt arī notārs, taču tas nav nepieciešams. Ja vienošanās nav noslēgta, peļņa (vai zaudējumi) tiek sadalīta vienādās daļās. Līgumā var norādīt gan procentus, gan fiksētās daļas (summās, nostrādātajās stundās, var norādīt arī citas izplatīšanas metodes). Tomēr katra dalībnieka daļai jābūt lielākai par nulli. Ar šāda veida īpašumu rodas papildu nodokļa vienība, kas iesniedz pārskatus un maksā PVN (BTW), kā arī, ja nepieciešams, citus nodokļus (akcīzes nodokli, algotā personāla sociālo apdrošināšanu utt.) Pēc peļņas aprēķināšanas tā ir sadalīts starp dalībniekiem saskaņā ar līgumu vai vienādām daļām, un jau katrs dalībnieks pats maksā savu ienākuma nodokli. Tā kā personiskie apstākļi ir atšķirīgi, tad ar vienādu peļņas sadali dalībnieku maksājamie nodokļi var būt atšķirīgi. Zaudējumi tiek sadalīti tāpat kā peļņa. Peļņas sadales koeficientu var pārskatīt ne biežāk kā reizi gadā (no jaunā pārskata gada sākuma) vai gadījumā, ja mainās dalībnieku sastāvs. Jebkurā gadījumā rakstisku dokumentu sastāda un apliecina visi dalībnieki.
– Man-vrouwfirma (VOF) – ģimenes privāts uzņēmums
Faktiski tas ir tas pats VOF (Vennootschaponderfirma), kurā vīrs un sieva ir partneri.
Nodokļu ziņā tas ir ļoti izdevīgi, taču nodokļu iestādes ir īpaši ieinteresētas šādās firmās. Lai būtu šāds uzņēmums, jums ir jāiztur tā saucamais "neatkarības tests", tas ir, jāpierāda, ka esat līdzvērtīgi partneri. Ja viens cilvēks nevar strādāt bez otra, tad viņu neuzskata par līdzvērtīgu partneri.
Vecākiem un pieaugušiem bērniem ir daudz vieglāk vadīt ģimenes uzņēmumu. No nodokļu viedokļa bērni, kas vecāki par 18 gadiem, ir atsevišķa nodokļu vienība (atšķirībā no laulātajiem), tāpēc čeku ir mazāk. Tomēr, ja plānojat sākt ģimenes uzņēmējdarbību, iesakām sastādīt līgumu, kurā skaidri norādīts ne tikai peļņas sadale, bet arī katra kopīpašnieka funkcijas un pienākumi. Pretējā gadījumā revīzijas laikā nodokļu birojs var atņemt izmantotos pabalstus un arī pārskatīt attiecības kā "darba devējs un darbinieks", un tas nav izdevīgi.
– CV (commanditaire vennoten) – komandītsabiedrība
Neskatoties uz līdzīgo nosaukumu, šī nav LLC, bet gan pilnīgi neparasta īpašumtiesību forma. CV pastāv tikai Nīderlandē un Beļģijā. Piemērots tiem, kuri vēlas atvērt privātu biznesu, bet kuriem nav savas naudas investīcijām.
Šajā partnerībā ir divi dažādi īpašnieku veidi (lai atvērtu, jums ir nepieciešams vismaz viens no katra veida īpašniekiem). Pirmais veids, tā sauktais sponsors, būtībā ir naudas ieguldītājs, viņam ir tiesības saņemt peļņas daļu, paliekot anonīms. Reģistrācijas dokumentos ir norādīts tikai kopējais "sponsoru" skaits un kopējā ieguldījumu summa. Otrais veids ir “vispārējs” jeb strādājošs. Uzņēmumu tieši vadīs persona vai cilvēki. Viņu vārdi ir iekļauti reģistrācijas dokumentos, un viņi uzņemas visu atbildību. Bankrota gadījumā sponsori zaudē tikai ieguldīto naudu, savukārt vadītāji bankrotē kopā ar uzņēmumu, tas ir, viņiem ir pilna personiskā atbildība.
Partnerattiecības var būt divu veidu: “atvērta” un “slēgta”. Atklātajā dalībnieks var nodot savu daļu bez citu dalībnieku piekrišanas. Jūs to nevarat izdarīt telpās. Attiecīgi atkarībā no partnerības “atvērtības” to izskata nodokļu iestādes. Atklātais iesniedz peļņas deklarāciju, slēgtais – ienākuma nodokļa deklarāciju par visiem dalībniekiem. Sponsoriem ir arī jāuzrāda sava peļņas daļa nodokļu vajadzībām, tomēr tāpēc Tā kā viņi nav tieši iesaistīti uzņēmējdarbībā, viņiem nav tiesību uz uzņēmējdarbības pabalstiem. Ja sponsors nolemj piedalīties uzņēmuma vadībā, viņš var tikt uzskatīts par uzņēmēju (saskaņā ar nosacījumu izpildi), kā arī kļūst personīgi atbildīgs par uzņēmuma parādiem un saistībām. Sponsors var būt arī nevis privātpersona, bet gan juridiska persona (arī ārvalstu), šajā gadījumā tiek iekasēts arī ienākuma nodoklis. Pārējie nodokļi (PVN, algu nodokļi, akcīzes nodoklis u.c.) tiek aprēķināti vispārējā kārtībā.
Attiecības starp sponsoriem un strādājošajiem vadītājiem nosaka līgums. Šis līgums nav obligāts, taču to ļoti ieteicams apstiprināt pie notāra. Līgums nosaka ne tikai peļņas sadali, bet arī nosacījumus dalībnieku izstāšanai no uzņēmuma, atbildības nosacījumus, iespēju nodot vadības vai sponsorēšanas daļu trešām personām, personāla pieņemšanas iespējas un nosacījumus, apdrošināšanu, utt.
Tā kā šāda veida īpašumi nav īpaši izplatīti un bieži izraisa daudz strīdu, tostarp ar nodokļu iestādēm, taču jūs esat nolēmis, ka tieši tas, kas jums nepieciešams, pirms iesākšanas iesakām pierakstīties pie mums.
- Maatschap (kopiena)
Šāda veida īpašumus parasti izmanto, lai satuvinātu līdzīgu profesiju uzņēmējus. Piemēram, advokātu birojs. Tas izskatās kā viens uzņēmums, bet patiesībā tur strādā vairāki mazi advokātu biroji. Tas ir ērti, ja jūs varat kopīgi nopirkt vai īrēt istabu, pēc kārtas izmantot vienu un to pašu aprīkojumu, reklamēt vārdu utt. Ļauj piedalīties pašu kapitālā projektos, kurus mazais bizness nevar vilkt viens pats. Turklāt, apvienojot resursus, tas ļauj nodrošināt plašāku pakalpojumu klāstu. Investīciju un peļņas sadale notiek pēc vienošanās, kamēr nevienam nevar piederēt 100% vai 0%. Katram kopienas loceklim ir tiesības rīkoties, slēgt līgumus visas kopienas vārdā. Attiecības kopienā regulē harta. Ir atvērta un slēgta kopiena. Slēgtā visi strādā ar vienu vārdu, atklātā - visi strādā ar savu vārdu, kam ir tiesības izmantot kopīgu zīmolu.
Īpašumtiesību formas ar juridisku personu
– BV (beslotenvennootschap) – CJSC (slēgta akciju sabiedrība)
Juridiska persona ar ierobežotu personisko atbildību. Īpašnieki ir akcionāri, kuri ir ierakstīti “akcionāru reģistrā”. Ieceltais direktors vada uzņēmumu. Viņš var būt arī akcionārs. Minimālais akcionāru skaits ir viens. Obligāta reģistrācija pie notāra. Likumā paredzētais fonds ir 1 naudas vienība (tas ir, tas var būt 1 eiro). Tirdzniecības kamerā tiek veiktas izmaiņas adresē, darbības veidā un direktora nomaiņā. Izmaiņas statūtu fondā un akcionāru sastāvā - tikai pie notāra. Akcionāri var būt jebkuras valsts rezidenti. Rīkotājdirektors (direktors) ir persona, kurai ir tiesības strādāt ES. Gan fiziskas, gan juridiskas personas var būt akcionāri un vadītāji. Privāts uzņēmums nevar būt vadītājs, jo tā sastāv no uzņēmējiem, kuri par nodokļiem nat. sejas. Uzņēmējs (kā indivīds) vienlaikus var būt arī cita uzņēmuma vadītājs vai akcionārs, taču šai sadarbībai ir ļoti liela ietekme uz tā aplikšanu ar nodokļiem (risks zaudēt uzņēmējdarbības labumus).
Ja vadītājs ir arī uzņēmuma akcionārs (vismaz 5% no kopējā akciju skaita), tad tiek piemērots minimālās algas noteikums.
BV ir vispārēja ienākuma nodokļa (20-25%), kā arī citu nodokļu (PVN, atskaitījumi no algām, akcīzes uc) maksātāja. Peļņu, kas paliek pēc nodokļu nomaksas, akcionāriem var izmaksāt dividendēs vai atstāt uzņēmuma attīstībai.
– Flex-BV - BV veids, kas tika ieviests 2012. gadā saskaņā ar programmu, lai optimizētu īpašumtiesību formas ES un vienkāršotu uzņēmējdarbību.
Faktiski šī ir tā pati BV un reģistrējoties tā nekādā ziņā neatšķiras no parastās, atšķirība tiek atspoguļota tikai hartā. Tāpēc, ja vēlaties izmantot Flex-BV iespējas, jums jāpaziņo PIRMS reģistrācijas, pretējā gadījumā jūs saņemsiet standarta fraktēšanas par parastu BV.
Tātad FlexBV atsavina jaunus akcionāru veidus - akcionāru bez balsstiesībām (bet ar tiesībām gūt peļņu) un akcionāru bez tiesībām gūt peļņu (bet ar balsstiesībām). Akcionāru nevar vienlaikus ierobežot gan balss, gan peļņas ziņā.
Pievienots arī bloku ierobežojums akciju pārdošanai. Saskaņā ar veco likumu, ja akcionārs (vai viņa mantinieks) vēlas pārdot savas akcijas, viņam vispirms tās jāpiedāvā pārējiem partneriem un viņam ir tiesības tās pārdot trešajām personām tikai ar visu akcionāru piekrišanu. Jauni noteikumi par FlexBV ļauj atkāpties no šīs normas.
Kā papildu pluss kļuva arī iespējams pieņemt lēmumus bez akcionāru pilnsapulces un iespējas rīkot šādas sapulces ārzemēs.
– Holding BV – holdinga slēgta akciju sabiedrība
No juridiskā viedokļa holdinga CJSC ir tā pati CJSC. Atšķirība ir tāda, ka šīs BV galvenā darbība ir vērtspapīru un citu aktīvu īpašumtiesības un pārvaldība. Visbiežāk tās ir cita uzņēmuma akcijas. Tā var būt arī nauda, kas spārnos gaida ieguldīšanu biznesā, tā var būt patenti, autortiesības, licences, tas var būt nekustamais īpašums vai zeme, kā arī jebkuri citi aktīvi. Galvenā atšķirība ir tā, ka holdings neveic nekādu uzņēmējdarbību. Tas ir, tas sadala līdzekļus starp meitasuzņēmumiem (ja tādi ir) un sadala dividendes akcionāriem. Tāda guļoša firma - vērtību glabātāja.
Dažos gadījumos šāda veida BV ir ļoti izdevīga, piemēram, ja vēlaties ieguldīt naudu biznesā, bet vēl neesat izlēmuši, kur, bet nevēlaties, lai tā būtu privātā kontā. Ja nepieciešams, kontrolakciju sabiedrību ir viegli pārnest uz strādājošu uzņēmumu.
Līdzdalība ir ērta arī aktīvu un līdzekļu pārdalei starp vairākiem uzņēmumiem. Saimniecībai ir viens īpašums, kas ir ļoti pievilcīgs uzņēmējiem: saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem dividendes, kuras mitināšanas uzņēmums saņem no ieguldījumiem meitasuzņēmumos, neapliek ar nodokli.
Tā kā saimniecība neveic uzņēmējdarbību, tad tās aplikšana ar nodokļiem parasti tiek vienkāršota. Daudzos gadījumos viņš nav PVN maksātājs (BTW), vadītājam nav jāaprēķina alga. Tas ir, praksē reizi gadā tiek iesniegts tikai peļņas pārskats. Tas attiecīgi samazina šāda uzņēmuma apkalpošanas izmaksas.
– NV (naamlozevennootschap) – atklāta akciju sabiedrība
Ļoti līdzīgi BV, nodokļu un saistību ziņā tie ir gandrīz identiski, taču ir arī būtiskas atšķirības. Piemēram, nepieciešamībai būt vismaz 2 akcionāriem.
Atšķirībā no slēgtās akciju sabiedrības akciju pārdošanai un nodošanai nav ierobežojumu. NV akcijas var tirgot arī biržā. Starp būtiskajām priekšrocībām ir obligāta minimālā atalgojuma neesamība vadošajam akcionāram. No mīnusiem - obligātais statūtu fonds ir vismaz 45000 XNUMX.
Tāpat, tāpat kā BV, obligāta reģistrācija pie notāra, ieraksts akcionāru reģistrā, lēmumu pieņemšana akcionāru pilnsapulcē.
– Coöperatie (onderlingewaarborgmaatschappij) – kooperatīvs (savstarpējās apdrošināšanas kopiena)
Savstarpējās apdrošināšanas sabiedrība ir sava veida kooperatīvs. Kooperatīvs ir apvienība, kas ļauj individuāliem uzņēmējiem izbaudīt komandas darba priekšrocības. Kooperatīva dalībnieki noslēdz savstarpēju līgumu. Tas ļauj otram uzņēmējam paveikt daļu no jūsu darba, ja saslimstat, tāpēc klientiem nav ilgi jāgaida. Tāpat kooperatīva dalībnieki var kopīgi iegādāties nepieciešamo aprīkojumu vai materiālus par zemākām cenām.
– Vereniging – asociācija
Biedrībā jābūt vismaz 2 biedriem, galvenie lēmumi tiek pieņemti biedrības biedru sapulcē, un tur tiek iecelta valde, kas parasti sastāv no ievēlētiem biedrības biedriem. Sapulcē katram biedrības biedram ir viena balss. Valdē parasti ir priekšsēdētājs, sekretārs un kasieris. Galvenais dokuments ir harta, sākuma kapitāls nav nepieciešams. Ir divu veidu biedrības: biedrība ar pilnu rīcībspēju un biedrība ar ierobežotu rīcībspēju (ja nav notariāla akta). Pēdējā gadījumā režisors ir pilnībā atbildīgs par personīgo atbildību.
– Stichting – fonds (nacionālā organizācija)
Ja jūsu darbība ir saistīta ar konkrētu sabiedrisku vai sociālu mērķi, piemēram, dabas aizsardzība, palīdzība citiem vai kultūras izplatīšana, fonds var būt laba ideja. Fondam jābūt reģistrētam pie notāra, un tam nav nepieciešams sākuma kapitāls.
Fondam ir valde, bet nav locekļu. Parasti valdi veido priekšsēdētājs, sekretārs, kasieris un, iespējams, citi valdes locekļi. Bet tam nav jābūt tā. Fondam var būt uzņēmējdarbība, bet peļņu var izmantot tikai fonda galvenajam mērķim. Fonda direktoru var pieņemt arī fonds, taču tas notiek diezgan reti, visbiežāk direktoram tiek atlīdzināti tikai radušies izdevumi. Fondā, kam ir ANBI (Sabiedriskā labuma institūcija) statuss, direktoram nevar būt darba līgums ar ANBI. Fonds var arī pieņemt darbā darbiniekus. Harta var arī noteikt uzraudzības padomes klātbūtni.
Galvenā atšķirība starp privātu uzņēmumu un juridisku personu
Visu uzņēmējdarbību IP var nosacīti iedalīt "privātajā uzņēmējdarbībā" un "biznesā ar juridiskas personas izveidošanu". Vai, citiem vārdiem sakot, bizness ar pilnu personisko atbildību un daļēju personisko atbildību.
Tieši atbildība ir galvenais noteicošais faktors.
No Nīderlandes nodokļu iestādes viedokļa viss privātais bizness, vai tas būtu pašnodarbināta persona (eenmanszaak), privāta firma (VOF) vai kopiena (maatschap), nav atsevišķas nodokļu vienības ienākuma nodokļa noteikšanai. Nīderlandes nodokļu iestādē pašnodarbināta persona ir privātpersona, kurai ir ienākumi no uzņēmējdarbības. Visa uzņēmējdarbības peļņa šajā gadījumā ir konkrētas privātpersonas ienākumi (vai tiek sadalīti privātpersonu grupai). Tajā pašā laikā ir pilnīgi vienalga, vai viņš no biznesa konta izņēma savu personīgo naudu vai, gluži pretēji, to tur ieguldīja. Galu galā visa nauda, kas atrodas viņa uzņēmuma kontā, paliek viņa personīgā nauda. Kā arī automašīna, dators un citas uzņēmumam pirktas lietas. Līdzekļu un aktīvu kustība starp privātu uzņēmumu un pašu uzņēmēju nekādā veidā netiek regulēta, jo faktiski šī kustība no vienas kabatas uz otru un nekādā veidā neietekmē nodokļu summu. Pašnodarbināta persona ir regulāra ienākuma nodokļa maksātāja. Protams, viņam ir noteikti ieguvumi, viņam ir pienākums iesniegt paplašinātu deklarāciju (vairāk par to sadaļā Nodokļi uzņēmējiem), bet tas neietekmē būtību. Ienākumi (vai zaudējumi) no uzņēmējdarbības ietilpst 1. ailē, tiek pievienoti pārējiem ienākumiem (piemēram, pabalstiem) un atskaitījumiem (piemēram, hipotēkas atskaitījumiem) un rezultāts tiek aplikts ar nodokli pēc parastās progresīvās likmes no 1. ailes (skatiet nodokļu likmes noderīgās informācijas sadaļā).
Tātad, kā ir ar atbildību?
Šeit ir vissvarīgākais: pats uzņēmējs ir atbildīgs par privāto uzņēmējdarbību ar visu savu īpašumu. Un otrādi. Tas ir, ja, piemēram, uzņēmējs nemaksāja medu. sievas apdrošināšana, tad tiesas inkasatoram ir tiesības arestēt biznesa kontu un ņemt no turienes naudu. Vai arī, ja uzņēmējs, piemēram, nemaksāja piegādātājam un viņš vērsās inkasācijas birojā, inkasatoram ir tiesības aprakstīt īpašumu, paņemt automašīnu, māju, televizoru un citu īpašumu, lai samaksātu parādu. Ja laulāto starpā nav noslēgts laulības līgums, tad attiecīgi tiek konfiscēts laulātā īpašums (neatkarīgi no tā atrašanās vietas).
Parasti cilvēki domā, ka tas var notikt tikai tad, ja uzņēmums bankrotē. Tā ir kļūda. Parāds var rasties no zila gaisa. Piemēram, jūsu automašīnā ir viesis no Baltijas, kuru, protams, viņš nav reģistrējis. Viesis aizgāja, un jūs saņēmāt vairākus tūkstošus naudas sodu gan par ātruma pārsniegšanu, gan par nereģistrētu automašīnu. Un šī vizīte varētu nogalināt jūsu topošo biznesu. Variants otrādi: persona ir reģistrējusi uzņēmumu, neveic nekādas darbības un neiesniedz nekādus pārskatus, izmet no nodokļu iestādes vēstules. Šī ir ļoti bīstama situācija, jo nodokļu administrācija pati aprēķinās nodokļus, pievienos tur soda naudas un nomas maksas, un jūs varat viegli pazaudēt savu automašīnu, lai gan šķiet, ka jūs neko nedarījāt. Tāpēc esiet ļoti piesardzīgs un nopietni uztveriet ziņojumu iesniegšanu, ja nolemjat izvēlēties privātu uzņēmumu. Lai gan privātajiem uzņēmējiem nav pienākuma veikt grāmatvedību ar grāmatveža palīdzību, mēs iesakām jums sazināties ar speciālistiem, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem.
Uzņēmuma izveidošana juridiskas personas formā ietaupa jūs no iepriekš aprakstītajām problēmām. Šajā gadījumā uzņēmums un tā īpašnieks ir divas dažādas nodokļu vienības. Starp šīm vienībām ir sadarbības līgums, kas cita starpā nosaka atbildības pakāpi. Standartā tikai uzņēmums ir atbildīgs par uzņēmuma parādiem tā bilancē esošo līdzekļu un aktīvu apjomā. Bankrota gadījumā konfiscēt var tikai to, kas atrodas uzņēmuma bilancē. Šī procedūra neietekmē personīgās automašīnas, nekustamo īpašumu un citu īpašnieka īpašumu. Un attiecīgi, gluži pretēji, firma nav atbildīga par īpašnieka parādiem.
Kāpēc tā joprojām ir "daļēja" personiskā atbildība? Tāpat kā ar katru noteikumu, ir arī izņēmumi. Ja tiek pierādīts, ka īpašnieks vai vadītājs apzināti novedis uzņēmumu līdz bankrotam, vai, piemēram, dividenžu izmaksu veidā izņēmis peļņu, un uzņēmums pēc tam izrādījies maksātnespējīgs, tad saņemtās dividendes būs jāatdod un soda naudas, kas samaksātas no personīgās kabatas. Un ir iespējams atmaksāties ar personīgo mantu. Šajā gadījumā atbildības pakāpi (vai nolaidību) nosaka tiesa.
Vēl viena iespēja, kad darbojas privātā atbildība, kas bieži tiek ignorēta. Šis ir periods līdz pamatkapitāla samaksai. Līdz 2012. gadam uzņēmumu nebija iespējams atvērt, kamēr kontā nebija noguldīti vismaz 20% un vismaz 18000 1 eiro. Tagad statūtkapitāls var būt 20 eiro, likme 1% ir nemainīga, un neviens nepārbauda ieguldītā kapitāla realitāti. Un šeit slēpjas slazds! Ja parādsaistību iestāšanās laikā statūtkapitāls netiek samaksāts, tad vadītājs ir personīgi atbildīgs par parādu. Tāpēc vienmēr! Vienmēr iemaksājiet kapitālu kontā, pat ja jūsu daļa ir XNUMX cents. Tas jāpārskaita no personīgā konta (vai jāiemaksā skaidrā naudā bankā) ar norādi "statuutkapitaal".
Juridiska persona un individuālais īpašnieks (pārvaldnieks) iesniedz atsevišķas atšķirīgas deklarācijas. Firma iesniedz ienākuma nodokļa pārskatus, kur direktora alga parādīsies kā uzņēmuma izdevumi, un dividendes, kas izmaksātas akcionāriem kā peļņas sadale. Firma pati maksā ienākuma nodokli, un to, kas paliek pāri, var izmaksāt kā dividendes, vai arī to var atstāt attīstībai.
Direktors, tāpat kā akcionāri (tā var būt viena un tā pati persona), iesniedz savas personiskās personu deklarācijas, kurās būs norādīti ienākumi uzņēmumā saņemto algu vai saņemto dividenžu veidā.
Šajā gadījumā jūs nevarat vienkārši ieguldīt vai izņemt naudu no uzņēmuma personīgai lietošanai. Parunāsim par to, kādas monetāro attiecību metodes pastāv starp juridiskām personām. personas ar tās īpašniekiem, lasiet sadaļā “grāmatvedība un administrēšana”
Neskatoties uz šādu atšķirību atbildības definīcijā, mēs tomēr iesakām, izvēloties īpašumtiesību formu, vadīties pēc integrētas pieejas, novērtējot visu par un pret trūkumu kopumu, kā arī ņemot vērā personiskos apstākļus.
