7 atbildes uz 7 būtiskiem atvaļinājuma jautājumiem
03.06.2019Katram darbiniekam ir tiesības uz atvaļinājumu un brīvdienu brīvdienām. Šeit apkopotas atbildes uz 7 no darba devēju visbiežāk uzdotajiem jautājumiem.
-
Cik atvaļinājuma dienas darbiniekam pienākas?
Saskaņā ar likumu katram darbiniekam ir tiesības uz atvaļinājumu, kura ilgums ir atkarīgs no tā, cik stundas cilvēks strādā nedēļā. Legālais atvaļinājums ir nostrādāto stundu skaits nedēļā, reizināts ar 4.
Tā, piemēram, darbiniekam, kurš strādā pilnu slodzi (40 stundas nedēļā), ir tiesības uz 160 stundu atvaļinājumu, tas ir, 20 atvaļinājuma dienām gadā, un darbiniekam, kurš strādā nepilnu darba laiku (20 stundas nedēļā). līdz 80 atvaļinājuma stundām, tas ir, tikai 10 atvaļinājuma dienām gadā.
Lielāks atvaļinājuma dienu skaits nav aizliegts, taču to nosaka darba devējs. Tās būs papildu atvaļinājuma dienas. Ja ir šādas dienas, tad to skaits ir jānorāda darba līgumā vai koplīgumā, kas dažādās darbības jomās var būt atšķirīgs.
Atvaļinājuma laikā darba devējs vienkārši turpina maksāt darbiniekam algu. Turklāt darbiniekiem ir tiesības uz atvaļinājuma naudu katru gadu.
-
Vai ir iespējams uzkrāt atvaļinājumu?
Jā, darbinieks var atlikt atvaļinājuma dienas "uz lietainu dienu", pēc tam tās tiek pārnestas uz nākamo kalendāro gadu.
Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka no 1. gada 2012. janvāra "derīguma termiņš" ir derīgs neizmantotajām atvaļinājuma dienām, kas ir seši mēneši, un papildu nenoteiktām atvaļinājuma dienām, tām, kuras darba devējs var dot, šis periods pieci gadi.
Tas nozīmē, ka, ja darbinieks vienā kalendārajā gadā nav izmantojis noteiktu atvaļinājuma dienu skaitu, viņš tos var izmantot tikai nākamā gada pirmajā pusē. Pēc nākamā gada 6 mēnešiem šīs dienas pazūd. Tāpēc ir svarīgi, lai darbinieki varētu izmantot šīs atvaļinājuma dienas.
Ja kāda iemesla dēļ tas nav iespējams, piemēram, nodarbinātības vai slimības dēļ, likumā noteiktais sešu mēnešu periods netiek pagarināts. Šādā gadījumā darbinieks var izmantot neizmantoto atvaļinājumu uz pieciem gadiem.
-
Ko darīt, ja darbinieks atvaļinājumā būtu slims?
Ja atvaļinājuma laikā darbinieks saslimst, šīs dienas tiek uzskatītas par slimības dienām, nevis par atvaļinājuma dienām. Un atvaļinājuma dienas viņam tiek saglabātas, un viņš var tās ņemt vēlāk. Lai to izdarītu, darbiniekam jāziņo par saslimšanu saskaņā ar slimības paziņošanas noteikumiem, kas noteikti līgumā.
-
Kā ar dienām, kad darbinieks bija slims? Vai viņš saņem atvaļinājumu arī viņiem?
Šeit tiek piemēroti parastie atvaļinājumu aprēķināšanas noteikumi, tāpat kā strādājošajiem darbiniekiem. Tomēr tas attiecas tikai uz likumā noteiktajām atvaļinājuma dienām un neattiecas uz papildu dienām. Tas ir, ja darbinieks ir slims mēnesi pēc gada, viņa atvaļinājumu ieskaita kā gadu. Tomēr ņemiet vērā, ka darba līgumā (vai saistošajā koplīgumā) var būt atšķirīgi noteikumi.
-
Kā tas ir iespējams atvaļinājuma uzkrāšana atvaļinājumā?
Šeit mēs runājam par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Tie tiek pielīdzināti slimības atvaļinājumam, tas ir, šāda veida atvaļinājuma laikā likumā noteiktās apmaksātā atvaļinājuma dienas tiek skaitītas parastajā veidā, it kā darbinieks strādātu.
Darba devējs nevar lūgt izmantot apmaksātu atvaļinājumu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vietā. Tas attiecas arī uz lielāko daļu citu līdzīgu atvaļinājumu veidu, piemēram, bērna kopšanas atvaļinājumu.
-
Vai darbinieks var atvaļinājumu paņemt ar naudu?
Oficiāla apmaksāta atvaļinājuma dienas nevar aizstāt ar atbilstošu samaksu, kamēr ir spēkā darba līgums. Šāda aizstāšana ir iespējama tikai darba līguma izbeigšanas (atlaišanas) gadījumā. Šajā gadījumā darbiniekam maksā par likumā paredzēto atvaļinājumu atlikušajām dienām. Turklāt, atlaižot no darba, darba devējam ir jāmaksā darbiniekam arī uzkrātā atvaļinājuma nauda.
Likumā neparedzētas papildu atvaļinājuma dienas var aizstāt ar naudas samaksu tikai tad, ja tas ir noteikts darba līgumā.
Ja darbiniekam ir nepieciešamas vairāk brīvas stundas, uzņēmums var ieviest shēmu, ar kuras palīdzību darbinieks var iegādāties papildu stundas un brīvas dienas. Tomēr vispirms jums rūpīgi jāizpēta šis jautājums, jo, izmantojot šādu shēmu, pastāv zināmas nepilnības.
-
Kad likumam ir pienākums darba devējam atbrīvot darbiniekus?
Nīderlandē ir tādas valsts svētku dienas kā Lielā piektdiena, Karaļa diena un Atbrīvošanas diena. Ja uz jūsu uzņēmumu attiecas darba koplīgums, tam jāatbrīvo darbinieki šajā svētku dienā, kas noteikta šajā darba līgumā.
Ja jūsu reģionā nav spēkā darba koplīguma, uzņēmumam principā nav pienākuma atbrīvot darbiniekus brīvdienās. Tomēr darba līgumā ir vērts norādīt, kurās brīvdienās darbinieki joprojām būs brīvi.
Uzmanību!
Šīm svētku dienām principā nav nekāda sakara ar darbinieka apmaksātu atvaļinājumu. Tādējādi tos nevar atņemt no atvaļinājuma. Līgumā līgumus ir iespējams noteikt tikai papildu atvaļinājuma dienās, savukārt likumā noteiktais apmaksāto atvaļinājuma dienu skaits nemainās.
