Kā pieņemt darbā ārzemju darbinieku? 1. daļa

Jebkurš jaunattīstības bizness kādā brīdī pieaug līdz nepieciešamībai pieņemt darbā palīgus. Un, protams, topošais darba devējs tos sāk meklēt savu paziņu vidū, saskaņā ar ieteikumiem, ņemot vērā, ka darbinieki no Austrumeiropas valstīm ir lētāki un mazāk prasīgi. Un tagad vēlamie kandidāti ir atrasti. Rodas jautājums par dokumentiem. Bieži vien ne darbinieks, ne darba devējs nezina, ko var pieņemt darbā un ko nevar, un kādas ir šīs pieņemšanas metodes. To visu mēs sapratīsim šajā rakstā.

Vispirms apsveriet, kādas ir darba attiecību iespējas?

1. Darbs īreiTas ir, saskaņā ar darba līgumu. Standarta un pirmais veids, kas ienāk prātā. Šīs attiecības regulē darba tiesības un daudzās nozarēs arī koplīgumi (CAO). Darba devēju ierobežo darba laiks, algas un citi pienākumi. Neskatoties uz diezgan lielajiem ierobežojumiem un papildu izmaksām darba devējam sociālās apdrošināšanas maksājumu veidā, šāda veida attiecības ir visizplatītākās un saprotamākās ikvienam.
2. Noma ar nodarbinātības starpniecības firmas starpniecību (Uitzendbureau, Payroll, detasherings Bureau). Šī metode ir dārgāka nekā pirmā, bet bieži vien pievilcīgāka, jo galvenie pienākumi attiecībā uz darbinieku, piemēram, slimības atvaļinājuma, atlaišanas pabalsta izmaksa, gulstas uz starpniekfirmas pleciem. Turklāt šādu darbinieku ir vieglāk atlaist vai nomainīt. Bet tas vēl nav viss. Ja darbiniekam ir nepieciešami dokumenti darbam, tad starpnieksabiedrība rūpējas par šīm problēmām.
3. Apakšuzņēmēja līgums. Ko darīt, ja jums nav vajadzīgs pastāvīgs darbinieks, bet nepieciešama pagaidu palīdzība no noteiktiem speciālistiem? Šajā gadījumā tiek pieņemts apakšuzņēmējs. Šis uzņēmums apņemas veikt noteiktus darbus jūsu vietā un pats nodrošina darbiniekus šiem darbiem. Tajā pašā laikā jūs kā darba devējs neesat atbrīvots no pienākuma pārbaudīt, vai visi darbinieki, kas strādā jūsu teritorijā, ir likumīgi un vai viņiem ir nepieciešamie dokumenti.
4. Privātā uzņēmēja īre. Būtībā tā ir tāda pati apakšuzņēmēja pieņemšana darbā, tikai šajā gadījumā īrētais darbinieks strādā sev. Attiecības ar šādiem algotiem uzņēmējiem ļoti bieži tiek izmantotas kā parastā darba līguma aizstājējs. Valsts cenšas ar to cīnīties, bet līdz šim ne pārāk veiksmīgi. Un dažos gadījumos, kad darbā pieņemšana nav pamatota vai vienkārši nav iespējama, uzņēmēja īre ir ideāls risinājums.
5. Līgums ar ārštata darbinieku. Ārštata darbinieks būtībā ir nereģistrēts individuālais uzņēmējs. Persona, kurai darbs strādā pie jums, nav galvenais, bet papildu ienākums. Piemēram, jūs varat nolīgt personu, lai izveidotu vietni, izstrādātu logotipu, vadītu vieglu mūziku vai, piemēram, vispārēju tīrīšanu pēc renovācijas.

Visi šie attiecību veidi ir pilnīgi likumīgi un tiek aktīvi izmantoti.
Kurš veids ir piemērots ārvalstu darba ņēmēja pieņemšanai darbā? Mēs to apsvērsim nākamajā rakstā