Reaģējot uz Eiropas Kopienu Tiesas lēmumu, Nīderlandes valdība uz laiku ir slēgusi piekļuvi uzņēmumu galīgo faktisko īpašnieku reģistram - UBO (galīgie patiesie īpašnieki). Finanšu ministre Sigrida Kāga informēja Parlamentu par situāciju Latvijā vēstule.
Kas ir UBO reģistrs?
Atgādinām, ka UBO reģistrs tika izveidots, īstenojot ES Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jānodrošina, lai plašai sabiedrībai būtu pieejama informācija par juridisko personu galīgajiem faktiskajiem īpašniekiem. Reģistrs izveidots, lai palīdzētu atklāt noziedzīgu darbību, novērst krāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.
No 27. gada 2022. marta īpašniekiem ir jāreģistrējas šajā reģistrā. Datu ievadīšanas termiņš ir 1. gada 2023. janvāris (vairāk par to lasiet mūsu raksts). Taču saskaņā ar oktobra statistiku tā rīkojās tikai aptuveni 68% īpašnieku.
Piekļuve reģistram
Par 2,50 eiro ikviens varēja pieprasīt informāciju Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (Kamer van Koophandel, KVK), kas uztur UBO reģistru. Par reģistra publisko raksturu tiek runāts jau kādu laiku. Piemēram, Privacy First jau 2020. gadā ir iesniegusi tiesā prasību pret Nīderlandes valsti. Fonds saprot, ka organizāciju īpašniekiem jābūt reģistrā, taču nepiekrīt, ka par 2,50 eiro kāds var iegūt informāciju par viņiem.
Tagad Eiropas Kopienu Tiesa ir atzinusi, ka publiska piekļuve UBO reģistram ir pretrunā ar personas datu aizsardzības noteikumiem. Reģistrs var darboties, bet ne publiski pieejams. Lieta, kurā Eiropas Tiesa lēma, neattiecas uz Nīderlandes UBO reģistru, bet gan uz Luksemburgu. Bet, tā kā visās ES valstīs UBO reģistri darbojas saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem, pastāv liela iespēja, ka šis lēmums atstās sekas arī Nīderlandē. Finanšu ministrija šobrīd pēta risinājumu un konsultējas ar Eiropas Komisiju.
efekti
Ministrs Kāgs raksta, ka informācijas slēgšana reģistrā apgrūtina izmeklēšanas veikšanu. Tāpēc prokurors joprojām var piekļūt datiem, izmantojot attiecīgu pieprasījumu. Pēc ministra teiktā, lēmumam par reģistra slēgšanu var būt arī finansiālas sekas, jo reģistrs tiek finansēts no nodevām, ko lietotāji maksā par iepazīšanos ar tajā esošās informācijas informāciju.
Pēc Eiropas Savienības Tiesas domām, cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju nav nepieciešams, lai informācija par uzņēmumu būtu pieejama plašākai sabiedrībai. Publiska piekļuve uzņēmumu īpašnieku reģistram ir pretrunā ar tiesībām uz privātumu. Spriedumā teikts, ka plaša pieeja šai informācijai ir nopietns konfidencialitātes un personas datu aizsardzības pārkāpums. Ministrs Kāgs solījis veikt izmeklēšanu, lai izlemtu, vai reģistrs tiks slēgts uz laiku vai pavisam.
