Banku uzraudzība un privātums

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) ir kritizējis plānus par vēl vienu stingrāku pieeju nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai Eiropas līmenī. Nīderlandē daudzi eksperti arī pauž bažas par tiesību akta priekšlikumu ar līdzīgu saturu, proti, Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas rīcības plāna likumu (Wet plan van aanpak witwassen).

EDAU brīdinājums

Datu aizsardzības uzraudzības iestādes nacionālā un Eiropas līmenī uzskata, ka finanšu uzraudzības pasākumu (AML / CFT - Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana / Terorisma finansēšanas apkarošana) pastiprināšana rupji pārkāpj banku un citu finanšu institūciju klientu privātuma tiesības. Jo īpaši tas var novest pie tā, ka cilvēkiem bez jebkāda iemesla tiks liegta iespēja atvērt kontu. Jau esošu bankas kontu var bloķēt, pamatojoties, piemēram, uz reliģisko piederību. Tomēr informāciju par veselību un citus līdzīgus sensitīvus datus var kopīgot bez iemesla.

Eiropas Datu aizsardzības kolēģija (EDAU) marta beigās brīdināja Eiropas Parlamentu, ES Padomi un Eiropas Komisiju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumu pastiprināšanas riskiem: "Jaunie noteikumi ietver ļoti liela mēroga un dziļu datu apstrādi, kā rezultātā bankas masveidā uzraudzīs klientus", - uzskata Andrea Jelineka, šīs pārraudzības struktūras priekšsēdētājs.

Bankas cenšas panākt lielāku finanšu uzraudzības efektivitāti

Brisele vēlas dot bankām un citām finanšu iestādēm vairāk iespēju koplietot datus savā starpā. Tas palielinātu banku efektivitāti un atvieglotu: a) aizdomīgu darījumu modeļu identificēšanu, b) klientu uzticamības pārbaudi (KYC).

"Pašlaik mēs pavadām 95% sava laika, pētot signālus, kas nav pelnījuši mūsu uzmanību.", - Viņš runā Helēne Erftemeijere, Nīderlandes Banku asociācijas (Nederlandse Vereniging van Banken) nozares koordinators naudas atmazgāšanas apkarošanas jautājumos. "Ja apvienosim banku resursus ar valsts un izmeklēšanas iestāžu resursiem, varēsim labāk identificēt noziedzīgās naudas plūsmas".

Milzīgi izdevumi un soda naudas

Ieviešot jaunas pieejas naudas atmazgāšanas apkarošanai, bankas cer samazināt izmaksas, kas tām šobrīd rodas. Saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem datiem uz 2021. gada beigām, bankas nodarbina 13 000 darbinieku, lai atklātu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas gadījumus. Tas maksā 1,4 miljardus eiro. “Rezultātā no noziedzniekiem tika izņemti tikai 368 miljoni eiro. Tas ir pilnīgi nesamērīgi."saka Erftemeijers.

Turklāt bankas saņem daudz kritikas par neveiksmēm savās naudas atmazgāšanas apkarošanas sistēmās. Kā mums писали, ING Bank 2018. gadā tika uzlikts naudas sods 775 miljonu eiro apmērā, un tagad tā atzīst, ka tā nav pienācīgi pārbaudījusi fondus un asociācijas, kas piesakās konta atvēršanai. Visas lielākās bankas Nīderlandē tika apsūdzētas par nepienācīgu klientu izpēti, lai novērstu finanšu un ekonomiskos noziegumus. 2019. gadā tika veikta izmeklēšana par ABN Amro banku: tā rezultātā banka vienojās ar prokuratūru samaksāt 480 miljonus eiro. Uzraudzības iestādes naudas soda draudi neapgāja arī Rabobank: saņemot brīdinājumu no valsts regulatora De Nederlandsche Bank, Rabobank piešķīra 249 miljonus eiro AML kontroles uzlabošanai.

Plaša informācijas apmaiņa

Likumdošanas jauninājumu pieņemšana, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, pavērs plaša mēroga informācijas apmaiņu starp uzņēmumiem un valsts iestādēm. Tomēr Eiropas Datu aizsardzības kolēģija (EDAU) stingri iebilst pret to, nosaucot to par rupju privātuma tiesību pārkāpumu. Šīs pārraudzības institūcijas pārstāvji arī brīdina par risku, ka bankas var nelegāli melnajā sarakstā iekļaut cilvēkus un pilnībā bloķēt viņu piekļuvi finanšu pakalpojumiem.

Reliģiskās diskriminācijas risks

Valsts līmenī pretdiskriminācijas un rasisma koordinators pievienojās diskusijai par AML/CFT Rabins Baldjūsingsbrīdinājumu par musulmaņu diskriminācijas risku. Laikrakstā Trouw Baldevsinghs kā piemēru minēja Ramadānu. Ziedojumi bieži tiek vākti mošejās un iftaros, taču bankas šādu naudas izcelsmi uzskata par aizdomīgu. Rezultātā musulmaņi biežāk saskaras ar banku atbilstības departamentiem, kas viņus apzīmēs ar aizdomām par naudas atmazgāšanu vai terorismu.

Banku asociācijas Erftemeijers, gluži pretēji, uzskata, ka pašreizējās finanšu uzraudzības sistēmas pamatā ir nepamatotas aizdomas. “Piemēram, ja kāds pērk saldējumu Jordānijā, mums jāsāk uzdot jautājumus. Galu galā Jordāniju ES ir atzinusi kā valsti ar augstu riska līmeni, tāpēc nepieciešama rūpīgāka klientu darījumu izpēte. Patiesībā šī persona, iespējams, ir tikai atvaļinājumā. Pēc banku domām, jaunā shēma būs ērtāka. "Savstarpēji daloties informācijā, mēs varam labāk noteikt, kur ir patiesie riski, un atstāt labus pilsoņus mierā."saka Erftemeijers.

Wet plan van aanpak witwassen

Ekspertiem ir tādi paši iebildumi pret Nīderlandes Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas rīcības plāna likumu kā pret likumdošanas iniciatīvām visas Eiropas līmenī. Likumprojekta būtība ir vēl vairāk paplašināt banku un citu finanšu institūciju pilnvaras. Katja Mūra, Nīderlandes datu aizsardzības uzraudzības iestādes (Autoriteit Persoonsgegevens, AP) priekšsēdētājs teica: "Ir lieliski, ka visi Eiropā ir vienisprātis par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumdošanu."

Piemēram, AP stingri iebilst pret to, ka visi kontu turētāju bankas darījumi tiek glabāti vienā centralizētā datu bāzē. Tāpat uzraugošā iestāde brīdina par "banku krāpniecības" risku lielā apmaināmo datu apjoma dēļ. Un tāpat kā pretdiskriminācijas un rasisma koordinators, Autoriteit Persoonsgegevens norāda uz bīstamību, ko rada algoritmi, kas klasificē cilvēkus un neatbilstoši marķē cilvēkus.

Jo īpaši, pastāv iespēja, ka cilvēki, kurus viena banka kļūdaini identificē kā riskantos klientus, arī visās pārējās bankās saņems krustiņu pie sava vārda Nīderlande. Šādiem cilvēkiem var kļūt gandrīz neiespējami jebkurā vietā atvērt bankas kontu.

Tātad diskusija par jaunām pieejām cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu rit pilnā sparā. Kas atsvērs: finanšu uzraudzības priekšrocības vai privātuma principi? Mēs drīz uzzināsim!