Enerģētikas krīze Eiropā ir izraisījusi pieprasījuma pieaugumu pēc gandrīz aizmirstiem enerģijas avotiem, piemēram, malkas. Enerģijas cenām strauji augot, patērētāji redz koksni kā alternatīvu gāzei, elektrībai un akmeņoglēm. Arī krāpnieki ir modrā: Nīderlandes policija saņēmusi jau vairāk nekā 500 ziņojumu par krāpniecību, pērkot malku interneta veikalos.
Policija jau ir apzinājusi vairāk nekā sešdesmit krāpnieciskus interneta veikalus, taču arvien vairāk tiek veidotas vietnes klientu maldināšanai. Noziedznieki vienmēr ir modri, un enerģētikas krīze viņiem ir pavērusi jaunas iespējas. Krāpšanas shēma ir vienkārša: klients pasūta malkas partiju caur interneta veikalu, samaksā par to... un neko nesaņem. Sazināties ar viltus uzņēmuma vadību, protams, nav iespējams.
Policijas pārstāvji ziņo, ka atdot iztērēto naudu ir daudz grūtāk nekā neieķerties krāpnieku tīklos. Rūpīgi izpētiet vietni, kurā gatavojaties veikt pasūtījumu: noziedznieki parasti steidzas un nevēlas ieguldīt attīstībā. Bieži vien viltus vietnes ir ārzemju vietņu kopijas, kas tulkotas holandiešu valodā, izmantojot Google tulkotāju.. Šādās vietnēs pastāvīgi parādās frāzes, kas ir pilnīgi absurdas no holandiešu viedokļa, piemēram "ilgas nakts mežs". Ja tiešsaistes veikala vietnē redzat šādas kļūdas, tas ir iemesls būt piesardzīgiem.
Ir arī labāki viltus tiešsaistes veikali. Parasti viņi izmanto uzņēmuma nosaukumu, kas faktiski nodarbojas ar mežizstrādi un malkas tirdzniecību, bet nav savas mājas lapas. Diemžēl vienīgais veids, kā nepievilt, ir rūpīgi izpētīt vietni un atteikties no pirkuma, ja rodas mazākās šaubas par informācijas ticamību. Policijai ir nepietiekams personāls un resursi, un tā ir spiesta izvēlēties lietas, kuras vēlas izmeklēt. Protams, krāpšanās internetā par salīdzinoši nelielām summām nav starp prioritārajiem gadījumiem.
Nīderlandē krāpšanas gadījumu skaits, izmantojot internetu, nepārtraukti pieaug. Viltus koka veikali ir tikai neliela daļa no šīs noziedzīgās darbības. 2020.gadā cietušie vērsušies policijā 6,4 tūkstošus sūdzību par krāpšanu internetā, 2021.gadā saņemti 13 tūkstoši šādu iesniegumu, nepabeigtā 2022.gada laikā policijā vērsušies jau 8,3 tūkstoši cietušo internetā.
Pieaug arī vidējais lētticīgajiem pircējiem nodarīto zaudējumu apmērs. Ja 2021. gadā apkrāpts klients zaudēja vidēji 150 eiro, tad šī gada pirmajā pusgadā vidējā summa jau bija 330 eiro.
Policija slēdz identificētos krāpnieku veikalus, bet katru dienu tiek atvērti jauni. Pārdevēju sniegtās informācijas pārbaude ir vienīgais veids, kā aizsargāt savu naudu no tiešsaistes noziedzniekiem. Īpaši jāuztraucas par īpaši izdevīgiem piedāvājumiem, kad preces tiek piedāvātas par zemākām tirgus cenām.
Uzziniet, kā krāpniecības upuri aizstāv savas tiesības, no mūsu raksta.
Publicēšanas datums: 13.10.2022/XNUMX/XNUMX
