Ja jūs ir pievīluši krāpnieki internetā, nekrītiet izmisumā. Nereti nozagto naudu var atgriezt, krāpnieku saucot pie atbildības ar jaunām metodēm.
Krāpšanas gadījumu skaits pieaug kā paisuma vilnis
Tventes universitātes (Universiteit Twente) veiktais pētījums parādīja, ka 2020. gadā katrs sestais Nīderlandes iedzīvotājs kļuva par krāpšanas upuri. Lielākā daļa krāpniecisku darbību notiek, izmantojot internetu.
Visizplatītākais krāpšanas veids ir šāds: pircējs maksā par izvēlēto preci, bet pirkumi viņam netiek piegādāti. Ik dienu policijā tiek iesniegti aptuveni 200 iesniegumi par naudas piesavināšanos ar šo metodi. Tomēr lielākā daļa apkrāpto holandiešu būs vīlušies par iespēju saukt krāpniekus pie atbildības. Policijai nav ne laika, ne cilvēku, lai izmeklētu šādus salīdzinoši sīkus noziegumus. Lielākā daļa krāpniecisku prasību paliek dīkstāvē un nesniedz rezultātus.
Jauna metode cīņai par interneta krāpnieku nozagto līdzekļu atdošanu
Tiešās atbildības organizācija (Service Organisatie Directe Aansprakelijkstelling (SODA)) un Nacionālā tiesu izpildītāju asociācija (Landelijke Associatie van Gerechtsdeurwaarders (LAVG)) izmēģina jaunas metodes, lai aizstāvētu interneta krāpšanas upuru tiesības. Viņu metodes bieži ļauj atdot naudu un saukt krāpnieku pie atbildības. Svarīgi, lai samaksa par šo organizāciju pakalpojumiem arī nāktu uz krāpniekiem. Šajā eksperimentā iesaistīta arī policija.
Mēs runājam par tiešsaistes krāpnieku saukšanu pie tiešas atbildības. Metodes būtība ir tāda, ka cietušais pats ar tiesas starpniecību pieprasīja naudas atdošanu, nevis sagaidīja policijas izmeklēšanas beigas. 2021. gadā eksperimentā piedalījās 200 interneta krāpniecībā cietušie. Policija datus par krāpniekiem nodeva SODA un LAVG, kas tiesā aizstāvēja krāpniecībā cietušo intereses un veicināja naudas atdošanu pēc lēmumu pieņemšanas. Pusei cietušo izdevies pilnībā atdot nozagtos līdzekļus vai arī noslēgt līgumu ar krāpniekiem par naudas līdzekļu atdošanu pa daļām. Aptuveni ceturtā daļa lietu joprojām atrodas tiesās, tāpēc piedziņas darbības pret krāpniekiem vēl nav veiktas.
Eksperiments īpaši koncentrējās uz krāpniecisku pirkumu un pārdošanas gadījumiem internetā. Eksperimenta ietvaros tika prasīts iesniegt vairākas sūdzības par apsūdzībā ierosināto krāpnieku un to, ka viņš nepieder pie mazaizsargātām iedzīvotāju grupām (narkomāni, bankrotētāji, kuru īpašums jau atrodas ārējā kontrolē, nepilngadīgie).
Eksperimentu veicināja tas, ka krāpnieku upuri saņēma tiesības pieprasīt no bankām informāciju par konta īpašnieka vārdu un adresi, uz kuru tika pārskaitīta viņiem nozagtā nauda. Izmantojot šo informāciju, varat sazināties ar juristiem, piedzinējiem vai tiesu izpildītājiem.
Līdz šim LAVG tiesu izpildītāji ir izskatījuši trīsdesmit WhatsApp krāpšanas lietas. Zaudējumi bijuši no 1000 līdz 8000 eiro. Pusē gadījumu ar naudas saņēmēju izdevies vienoties par to atdošanu cietušajiem. Ja krāpnieks nepiekrīt, lieta nonāk tiesā. Saskaņā ar tiesas lēmumu krāpnieku transportlīdzekļi un naudas līdzekļi tiek arestēti un izņemti nodošanai cietušajiem.
Gijs van der Lindens no Nacionālās interneta krāpšanas palīdzības tālruņa līnijas (Landelijk Meldpunt Internetoplichting) sacīja, ka tiešās atbildības eksperiments ir ļoti noderīgs, jo interneta krāpšanas bums ir jāierobežo. Katram krāpniekam ir jāzina, ka pie viņa durvīm klauvēs policija vai tiesu izpildītājs. Tiesa, pēc Gijs van der Lindena teiktā, lielie krāpnieki nereti izvairās no atbildības, izmantojot tā dēvētos "naudas mūļus". Tie ir viltus līdzekļu saņēmēji, kas pieder mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, pieņemot savos kontos naudu un pārskaitot to īstiem krāpniekiem.
Tomēr Gijs van der Lindens par SODA un LAVG sasniegumiem krāpnieku saukšanā tieši pie atbildības saka: "Tas ir labs rezultāts, jo pretējā gadījumā šie upuri, visticamāk, neko nesaņemtu."
Publicēšanas datums: 06.04.2022/XNUMX/XNUMX
