Tika izbeigta Grieķijas uzraudzība, kas ilga 12 gadus. Lielākā daļa politisko solījumu, ko valsts devusi eirozonai, ir izpildīti. Grieķija ir veikusi efektīvas reformas, un tai vairs nav vajadzīga pastiprināta uzraudzība, sacīja Eiropas ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni.
2008. gada ekonomiskās krīzes laikā Grieķija ātri vien sapinās gigantiskos parādos. No 2010. līdz 2018. gadam valsti efektīvi atbalstīja citas eirozonas valstis un Starptautiskais Valūtas fonds. Lai novērstu bankrotu, Grieķija trīs atbalsta programmu ietvaros saņēma 290 miljardus eiro aizdevumu.
Tomēr atbalsts nebija bezmaksas – starptautiskās institūcijas Grieķijai uzspieda stingru taupības politiku. 10 gadu laikā valsts ekonomika ir sarukusi par ceturtdaļu, savukārt Grieķijas mājsaimniecību ienākumi ir samazinājušies par trešdaļu.
Valsts finansiālais stāvoklis joprojām ir nestabils. Grieķiem ir lielākais valsts parāds visā eirozonā, valsts kredītspēja joprojām ir zema. Procentu likmes, par kurām tiek izsniegti aizdevumi, ir augstākas nekā Itālijai. Grieķus nopietni skārusi inflācija.
Stingrās ES kontroles pār Grieķijas finansēm atcelšana nenozīmē strauju valsts iedzīvotāju ienākumu pieaugumu. Minimālā alga joprojām ir 713 eiro, un daudziem grieķiem ir grūti savilkt galus kopā. Tomēr tas ir nozīmīgs pavērsiens valsts attīstībā.
Publicēšanas datums: 05.09.2022/XNUMX/XNUMX
