Lai cīnītos ar inflāciju, Eiropas Centrālā banka (ECB) paaugstina procentu likmes. Līdz ar likmju pieaugumu negatīvās procentu likmes, faktiskā maksa par naudas glabāšanu banku kontos, pamazām kļūst par pagātni. Rabobank bija pirmā lielākā banka, kas samazināja negatīvas likmes.
Nīderlandes bankas ir neatkarīgas komerciālas organizācijas, un tām nav vienotas politikas. Tomēr prakse uzlikt negatīvus procentus par kontu atlikumiem bija vispārpieņemta. Tikai negatīvo procentu lielums dažādās bankās bija atšķirīgs. Dažās bankās tie sastādīja 0,01%, citas finanšu institūcijas neiekasēja procentus par summām līdz 100 000 eiro. Rabobank ir atcēlusi negatīvo 0,5% likmi bankas kontu atlikumiem, kas pārsniedz 100 000 eiro. ABN Amro samazināja negatīvo likmi līdz 0,25%. Bankas ING un Volksbank (SNS, ASN) to darīs 1.oktobrī. Vairāk par ING plāniem mūsu rakstā.
Praksi noteikt ārkārtīgi zemus un pat negatīvus procentus par kontu atlikumiem ECB izmantoja, lai veicinātu uzņēmējdarbību, taču tas apgrūtināja banku līdzekļu piesaisti saviem kontiem. Turklāt bankas bija spiestas maksāt ECB simtiem miljonu eiro gadā par naudu, ko tās glabāja savos kontos. Protams, tas nederēja finanšu un kredītiestādēm. Rabobank vadītājs Vībe Draijers sacīja, ka negatīvo procentu likmju esamību uzskata par nevēlamu parādību banku klientiem un ekonomikai kopumā.
Kā skaitļi 0,5% šķiet niecīgi, bet tie ir 250 eiro gadā, ja kontā ir 150 000 eiro. Nepieciešamība maksāt par uzkrājumu glabāšanu, kad inflācija tos jau samazina, ir, maigi izsakoties, nepatīkama. Tiesa, saskaņā ar ABN Amro datiem negatīvās likmes neattiecas uz 95% noguldītāju – šādi kontu īpašnieki pie sevis patur ne vairāk kā 100 000 eiro. Tomēr aptuveni 300 000 kontu turētāju glabā uzņēmumu biznesa līdzekļus. Šādos kontos bieži ir atlikumi, kas pārsniedz 100 000 eiro, un negatīvi procentu maksājumi kaitē uzņēmējdarbībai. ING Bank kontu skaits ar summām virs 100 000 eiro ir no 7 līdz 8%.
Zem negatīvo procentu uzkrāšanas krita ne tikai turīgi cilvēki, kuriem patiešām ir lieli uzkrājumi, un bizness, bet arī cilvēki ar zemiem ienākumiem, kuri uz laiku glabāja savos kontos lielas summas - piemēram, ieņēmumus no mājas pārdošanas.
Jāpiebilst, ka valsts bagātība Nīderlandē ir sadalīta nevienmērīgi. Pēc De Nederlandsche Bank datiem, marta beigās valstī banku kontos bija 412 miljardi eiro, no kuriem lielākā daļa bija uzkrājumi. Vidējais uzkrājums uz vienu ģimeni bija 50 000 eiro, bet lielākajai daļai ģimeņu uzkrājumi bija no 5 līdz 25 XNUMX eiro.
ECB noteiktās ārkārtīgi zemās likmes un negatīvās procentu likmes neļāva noguldītājiem gūt ienākumus savos kontos. Tagad, kad šis stāvoklis mainās, ir pamats cerēt, ka ar laiku noguldījumu likmes vairs nebūs nulles un uzkrājumi atkal kļūs izdevīgi.
Publicēšanas datums: 25.08.2022/XNUMX/XNUMX
