Elastīga nodarbinātība valdības uzmanības centrā

Nīderlandē ir vērojama elastīgas nodarbinātības pieauguma tendence. Ja 2003.gadā elastīgās darba attiecībās ar darba devējiem bija 14% no visiem nodarbinātajiem (1,1 miljons cilvēku), tad 2021.gadā šis rādītājs sasniedza 28% (2,6 miljoni cilvēku). No vienas puses, elastīgas darba attiecības nodrošina lielāku brīvību gan uzņēmumiem, gan darbiniekiem. Taču, no otras puses, elastīgas nodarbinātības apstākļos darbinieki ir mazāk aizsargāti.

Valdības vēstule

Ministru kabinets nosūtīja uz Pārstāvju palātu vēstule ar pārskatu par darba tirgu un tā reformas plāniem turpmākajos gados. Pēc sociālo lietu un nodarbinātības ministra (SZW) teiktā Kariena van DženipaValdības plāni ir balstīti uz Borstlap komitejas (Commissie-Borstlap), Sabiedriskās politikas zinātniskās padomes (Wetenschappelijke Raad voor het Regeringsbeleid, WRR) un Sociālās un ekonomikas padomes (Social-Economische Raad, SER) ieteikumiem. Galvenā uzmanība tika pievērsta elastīgas nodarbinātības regulējumam un līdzsvara panākšanai darba ņēmēju un pašnodarbināto personu darba apstākļos.

Jēdziens "elastīga nodarbinātība"

Nīderlandē ir atļauti vairāki elastīgu darba attiecību veidi:

• noteikta laika līgumdarbs (to sauc arī par noteikta laika / pagaidu / noteikta laika līgumu - tijdelijke contract / arbeidsovereenkomst / arbeidscontract / arbeidsovereenkomst voor bepaalde tijd); 
• darbs pēc izsaukuma, proti - saskaņā ar nulles līgumu (uz 0 stundām / uz nulles laika līgumu - 0 uren līgums, nul urencontract);
• līgumdarbs ar minimālo/maksimālo nodarbinātību (min/max/min-max līgums – min/max līgums/ min-max līgums);
• strādāt caur algas organizācijām; 
• pagaidu darbs, izmantojot nodarbinātības aģentūru (uitzendbureau).

Un atsevišķi jāizceļ pašnodarbināto personu - individuālo komersantu - sniegtie / sniegtie pakalpojumi un darbi. Nīderlandē tas ir eenmanzaak - EMZ. Pašreizējā praksē šo uzņēmējdarbības formu joprojām var saukt par ZZP (zelfstandige zonder personeel), kas ir tikai daļēji taisnība, jo. pēc likuma arī uzņēmējs ZZP ir EMZ, bet strādā viens, bez algotiem kadriem.

Jūsu informācijai!

Nīderlandē ir atļauti vairāki elastīgu darba attiecību veidi:

• noteikta laika līgumdarbs (to sauc arī par noteikta laika / pagaidu / noteikta laika līgumu - tijdelijke contract / arbeidsovereenkomst / arbeidscontract / arbeidsovereenkomst voor bepaalde tijd); 
• darbs pēc izsaukuma, proti - saskaņā ar nulles līgumu (uz 0 stundām / uz nulles laika līgumu - 0 uren līgums, nul urencontract);
• līgumdarbs ar minimālo/maksimālo nodarbinātību (min/max/min-max līgums – min/max līgums/ min-max līgums);
• strādāt caur algas organizācijām; 
• pagaidu darbs, izmantojot nodarbinātības aģentūru (uitzendbureau).

Un atsevišķi jāizceļ pašnodarbināto personu - individuālo komersantu - sniegtie / sniegtie pakalpojumi un darbi. Nīderlandē tas ir eenmanzaak - EMZ. Pašreizējā praksē šo uzņēmējdarbības formu joprojām var saukt par ZZP (zelfstandige zonder personeel), kas ir tikai daļēji taisnība, jo. pēc likuma arī uzņēmējs ZZP ir EMZ, bet strādā viens, bez algotiem kadriem.

Elastīgu darba attiecību regulēšana

Kā norādīts valdības vēstulē, elastīgai nodarbinātībai ir noderīga loma darba tirgū, tā ir nākotne. Elastība sniedz uzņēmumiem iespēju reaģēt uz izmaiņām ekonomikā. Turklāt darba devējiem jāspēj reaģēt uz dabiskām slodzes svārstībām atkarībā no sezonas vai citiem apstākļiem. Pretendentiem tiek nodrošinātas elastīgas nodarbinātības iespējas.

Taču šīs elastības rezultātā uzņēmumi mazāk iegulda cilvēkkapitālā. Darbinieki ar elastīgu līgumu saskaras ar lielāku risku un mazāku drošību nekā darbinieki, kas strādā ar darba līgumu. Tas rada nelīdzsvarotību darba tirgū starp "iekšējiem" ar darba līgumu un "outsaideriem" ar elastīgiem darba attiecību noteikumiem.

"Pārāk daudz cilvēku šādos apstākļos nonāk nepatikšanās, nav pārliecināti par saviem ienākumiem vai individuāli uzņemas daudz risku, piemēram, ja viņi nav apdrošināti pret slimībām.", saka ministrs Van Gennips.

Papildus tādām tendencēm kā iedzīvotāju novecošana un globalizācija, darba tirgus problēmu cēlonis ir holistiskas pieejas trūkums visām darba ņēmēju kategorijām. Lai gan jau ir veikti pasākumi, lai panāktu līdzsvaru darba tirgū (piemēram, lasiet mūsu raksts par WAB likumu), ar tiem nepietika. Šobrīd ļoti aktuāls ir jautājums par darba tirgus regulējumu, proti, elastīgu nodarbinātību.

Ilgtspējīgas darba attiecības

Valdība nodrošinās darbiniekiem elastīgus līgumus ar vairāk garantijām:

• pazudīs nulles līgumi un līgumi ar minimālu darba attiecību pašreizējā formā - tos aizstās pamatlīgumi;
• uz noteiktu laiku noslēgtos līgumos būtu jāpiedāvā līdzvērtīgi darba nosacījumi darbiniekiem ar darba līgumiem;
• plānots mudināt darbiniekus bez pārtraukuma pāriet no viena darba uz otru pēc elastīgā līguma izbeigšanas.

Lielāka skaidrība par pašnodarbinātajām personām (EMZ/ZZP)

Kā norāda Ministru kabinets, pašnodarbinātie sniedz lielu ieguldījumu Nīderlandes attīstībā, un pašnodarbinātība "dod iespēju gūt lielāku prieku no darba". Taču ir arī negatīvi aspekti straujam pašnodarbināto skaita pieaugumam, piemēram, ja runa ir par piespiedu vai fiktīvu individuālo uzņēmējdarbību.

"Valdība vēlas nodrošināt atbilstošu aizsardzības līmeni visiem darbiniekiem, cīnīties pret negodīgu konkurenci nodarbinātības jomā, nodrošināt solidaritāti sociālās apdrošināšanas sistēmā un uzlabot nodokļu sistēmu", vēstulē uzsvērts.

No vienas puses, pašnodarbinātajiem tiek ieviesta invaliditātes apdrošināšana un iespēja veidot pensiju. No otras puses, nepieciešama lielāka skaidrība, kad darbs jāveic darbiniekam un kad to var uzdot pašnodarbinātajam. Jo īpaši tiks ieviesta tā sauktā juridiskā prezumpcija. Tas nozīmē, ka turpmāk pierādījumi par darba attiecību neesamību ir jāsniedz darba devējam - darbinieka vietā, kuram jāpierāda darba attiecību pastāvēšana. Pēc ministra Van Gennipa teiktā, pastiprināsies cīņa pret fiktīvu biznesu. 

2023. gada sākumā tiks pabeigti valdības plāni reformēt darba tirgu. Dažām problēmām var būt alternatīvi risinājumi. Atgādinām, ka darba tirgus reformas ietvaros nozīmīgs solis būs arī obligātā nodarbinātības aģentūru sertifikācija no 2025.gada - par to lasiet mūsu raksts.