Saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā Somija un Zviedrija nolēma pārtraukt savu ilgstošo neitralitāti un pievienoties NATO. Nīderlande un citas šīs militārās alianses dalībvalstis cenšas nodrošināt šo valstu ātru pievienošanos - 5.gada 2022.jūlijā tika parakstīti protokoli par Somijas un Zviedrijas iestāšanos NATO. Nīderlandes vārdā protokolu parakstīja pastāvīgā pārstāve NATO un vēstniece organizācijā Marisa Džerarda.
No protokola parakstīšanas brīža Somijai un Zviedrijai ir oficiāli uzaicināto valstu statuss pievienoties NATO. Lai pabeigtu pievienošanos organizācijai, nepieciešams, lai šo lēmumu apstiprinātu katras NATO dalībvalsts parlaments. Paredzams, ka šādu apstiprinājumu process tiks maksimāli paātrināts, un jaunās valstis tuvākajā laikā kļūs par pilntiesīgām militārās alianses dalībvalstīm. Sarunās tika atrisināti Turcijas iebildumi par turku par teroristiskām uzskatīto kurdu organizāciju biedru mitināšanu Somijā un Zviedrijā un militārās tirdzniecības ierobežojumiem.
Kopš 1990. gadiem Somija un Zviedrija sadarbojas ar NATO, lai gan oficiāli nebija šīs organizācijas daļa. Abas valstis kļuva par ES dalībvalstīm 1995. gadā. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā šīm valstīm beidza ilgstošu neitralitātes periodu - 18. gada 2022. maijā tās kopīgi pieteicās dalībai NATO. Tātad Krievijas sākotnēji pasludinātie kara mērķi (attiecībā uz NATO nepaplašināšanos un tās atgriešanu līdz 1997. gada stāvoklim) ir pilnībā izgāzušies. Gluži pretēji, Krievija saņēma papildu 1272 kilometrus garas robežas ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) valstīm. Šis ir Somijas robežas posms.
Jāteic, ka gan Somijā, gan Zviedrijā ir spēcīgi moderni bruņotie spēki, savukārt Zviedrijā ir attīstīts augsto tehnoloģiju militāri rūpnieciskais komplekss. 2021. gadā Zviedrija ārvalstīs pārdeva ieročus 332 miljonu dolāru vērtībā un pēc šī rādītāja ieņēma 12. vietu pasaulē. Ar ieroču pārdošanu 14 miljonu dolāru vērtībā Somija 2021. gadā šajā rādītājā ieņēma 31. vietu starp pasaules valstīm. Attiecīgi Somija un Zviedrija nekādā gadījumā nav slogs NATO, tieši otrādi – šīs valstis būtiski stiprina organizāciju. Abu valstu bruņotie spēki vairākkārt ir veikuši kopīgas mācības ar NATO valstīm un pilnībā atbilst šīs organizācijas kritērijiem.
Nīderlandes valdība atzinīgi vērtē Somijas un Zviedrijas pievienošanos Ziemeļatlantijas līguma organizācijai un cenšas paātrināt šī lēmuma apstiprināšanu valsts parlamentā. Šim nolūkam viena likumprojekta ietvaros tiks skatīts jautājums par Somijas un Zviedrijas iestāšanos NATO.
Saistībā ar Krievijas draudiem pret Zviedriju un Somiju vairākas NATO valstis ir izteikušas paziņojumus, ka ir gatavas pēc šo valstu lūguma sniegt tām militāru palīdzību, ja Krievija tām uzbruktu pirms iestāšanās NATO procesa pabeigšanas. Tālāk Art. Ziemeļatlantijas kopīgās aizsardzības līguma 5. Nīderlande ir viena no šīm galvotāja valstīm. Līdzīgus paziņojumus par Somijas un Zviedrijas neaizskaramības garantiju izteikušas ASV, Lielbritānija un Francija.
Par Nīderlandes sniegto palīdzību bēgļiem no Krievijas-Ukrainas kara uzzini sadaļā "Ukraina" mūsu vietne.
Publicēšanas datums: 06.07.2022/XNUMX/XNUMX
