Sākas uzņēmēju parādu vilnis, un pašvaldības nav gatavas palīdzēt

Paredzams, ka tuvākajā nākotnē ievērojami palielināsies to pašnodarbināto personu skaits, kurām koronavīrusa krīzes dēļ ir finansiālas problēmas. Viņi vairs nevarēs noturēties virs ūdens, ja pārtrauks valdības atbalstu. Eksperti brīdina, ka pašvaldības ir sajukušas ar finansiālu atbalstu, kas norāda uz nopietnām problēmām uzņēmējiem, kuri palielina parādus.

SchuldenlabNL un Deloitte aprēķinājuši, ka šogad ilgtermiņā zaudēs ienākumus no 307 000 līdz 566 000 uzņēmēju. Nākamajā gadā tiks pievienoti desmitiem tūkstošu cilvēku. Pētnieki brīdina, ka ienākumu zaudēšana radīs nopietnākas problēmas un parādus.

Bet uzņēmēju parādu sloga atvieglošana nav bijusi vienkārša kopš 2012. gada likumu skaidrības trūkuma dēļ. Tāpēc pēdējos gados daudzas pašvaldības neuzskata par savu uzdevumu palīdzēt pašnodarbinātām personām. Tā vietā viņi ierosina slēgt savu uzņēmumu Tirdzniecības palātā un pēc tam vērsties pie viņiem pēc palīdzības kā privātpersonai.

“Tam nevajadzētu būt. Pašvaldībām palīdzība uzņēmēju parādsaistībām ir jāpiedāvā jau kopš 2012. gada,” stāsta inkasācijas apkarošanas organizācijas NVVK pārstāve. Tā teikts arī Pašvaldību parādu palīdzības likumā, taču neizpratni rada likuma paskaidrojuma raksts. Tāpēc bijušais Sociālo un nodarbinātības ministrijas valsts sekretārs Van Arks to pirms aiziešanas apstiprināja: “1. gada 2021. janvārī likumā tiks veikti grozījumi, lai koncentrētos arī uz parādu atvieglojumiem uzņēmējiem. Jebkādai neskaidrībai šajā gadījumā vajadzētu pazust."

Pēdējo gadu apjukums novedis pie tā, ka pašvaldībās joprojām nav filiāļu finansiālai palīdzībai uzņēmējiem. Viņi tikai sāk to darīt. Piemēram, Arnhemā pilotprojekts sākās 1. jūlijā. "Mēs sagaidām, ka palielināsies to uzņēmēju skaits, kuriem ir problēmas ar naudu," saka Mārtjens Lovers, Parādu apkalpošanas nodaļas darbinieks. "Mums jau bija plāni palīdzēt uzņēmējiem ar parādiem korona krīzes laikā. Šogad varam palīdzēt aptuveni simts uzņēmējiem.”

Ja parādnieku būs vairāk, Ārnhemas pašvaldība cer, ka Nīderlandes valdība piešķirs papildu finanšu līdzekļus. "Mums nepietiek naudas visiem," saka Lowers. "Bez valdības palīdzības mums būs jāizdara izvēle vai jāpārtrauc darīt kaut ko citu."

Pēc dažu domām, zināšanu un darbaspēka trūkums daudzās pašvaldībās ir tik liels, ka to vienkārši nevar novērst. "Pat tad, ja tiktu pieņemti darbā tūkstošiem cilvēku, pašvaldības nevarētu tikt galā ar pašreizējo izaugsmi," saka Sadiks Harchaoui no SchuldenlabNL.

Tāpēc SchuldenlabNL kopā ar citām parādu atvieglojumu apvienībām pēta, vai risinājums būtu uzņēmēju parādu atpirkšana no fonda puses. Šim fondam būs jāpērk mazo uzņēmēju un pilsoņu parādi, kuri koronavīrusa krīzes laikā saskārās ar problēmām.

Ir labi, ka oficiālās organizācijas un biznesa arodbiedrības ir pamanījušas šo problēmu un ir to risinājušas. Tas liek domāt, ka ir cerība, un uzņēmēji nepaliks bez palīdzības. Veiksmi biznesā, un mēs sekosim turpmākajai attīstībai un informēsim jūs.