Nīderlandē mājās strādā apmēram 20 000 reģistrētu frizieru. Un katru dienu tiek reģistrēts viens vai divi jauni. Daudzus gadus šis fakts ir izraisījis neapmierinātību ar ANKO, Nīderlandes frizieru savienību. ANKO nesen ir risinājusi sarunas ar 50 pašvaldībām, meklējot vienošanos par jaunu frizieru reģistrācijas izbeigšanu, kuri plāno strādāt mājās.
Un vairākas pašvaldības jau ir piekritušas ieviest ierobežojumus šādu uzņēmēju reģistrācijai. Nozares asociācija, kurā ietilpst Dalfsen, Dronten, Hardenberg, Urk, Harlingen un Twenteran, sacīja, ka viņi iestājas par taisnīgu un veselīgu ekonomiku ar vienotiem noteikumiem darba devējiem ar personālu un privātiem uzņēmējiem. Pašlaik, pēc ANKO domām, viņi atrodas nevienlīdzīgā stāvoklī.
Kontroles problēma
ANKO uzskata, ka frizētavām ir jāatbilst noteiktiem standartiem, kas rada noteiktas izmaksas un ieguldījumus, savukārt mājas saloni neatbilst šiem noteikumiem vai arī nepietiekami tos ievēro, un diez vai tos pārbaudīs. Piemēram, frizieriem jāievēro ķīmisko produktu apstrādes noteikumi. Attiecīgi frizieriem, kas strādā mājās, ir jāievēro tie paši noteikumi, un pašvaldībai, ugunsdzēsības dienestam un arodveselības dienestam jāuzrauga to ievērošana.
Bet starp 20 000 privātajiem frizieriem, kas reģistrēti Tirdzniecības kamerā, ir aptuveni 5–10 procenti uzņēmēju, pret kuriem ANCO neizvirza šādas prasības. Tie ir tā sauktie "ambulatori" frizieri, t.i. tie speciālisti, kas sagriež matus, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēki, apmeklējot klientu mājās, jo šādi klienti ir mazāk mobili.
Papildus kontroles jautājumam ANKO uztrauc arī frizētavu pazušana no iepirkšanās un pilsētu centriem. Pēc viņu domām, tas rada problēmu ar prakses vietām nākamajiem frizieriem. Piemēram, pilsētas tipa apmetnēs frizieru pakalpojumi ir kļuvuši gandrīz "neredzami", pateicoties tam, ka frizieri ir pārcēlušies no centra uz rajoniem, kur viņi dzīvo.
Konkurence
Taču paši frizieri, kas strādā mājās, nepiekrīt šādai nostājai. "Es nesaprotu ANKO," saka sieviete, kura vada salonu Dalfsenā, vienā no pašvaldībām, kur vairs netiek izsniegtas atļaujas reģistrēt privātos frizierus.
“Līdz 40 gadu vecumam strādāju parastajās frizētavās, un tad atvēru savu salonu mājās. Man ir liela pieredze un manā salonā viss tiek organizēts pēc noteikumiem,” viņa stāsta. Viņai, tāpat kā daudziem privātiem frizieriem, matu griešana mājās ir visrentablākā. "Es saglabāju savas cenas saprātīgas. Bet, ja man pašam telpas jāīrē, man vienkārši nekas nepaliks.
Apkārtnes atmosfēra
Pēc ANKO arodbiedrības domām, “īsts” frizētava veicina pilsētas centra atdzīvināšanu: “Pēc frizūras cilvēki parasti iziet uz iepirkšanās ielu vai iet uz kafejnīcu. Tas ir noderīgi sociālajai kohēzijai. "
Drontenas pašvaldība savu rīcību, lai ierobežotu “mājas frizieru” reģistrāciju, skaidro ar vēlmi aizsargāt parastos frizierus centrā. “Uzskatām, ka strādājošo frizieru skaitam nevajadzētu palielināties. Bet, ja kāds no privātajiem frizieriem pārstāj strādāt, tad viņa vietā var reģistrēt citu,” stāsta Drontenas pašvaldības pārstāve. Turklāt viņi nevēlas pieļaut, ka vienā teritorijā parādās trīs privātās frizieri, jo tas, pēc pašvaldības domām, var ļoti mainīt apkārtnes gaisotni.
Publicēšanas datums: 10.09.2019/XNUMX/XNUMX
