Lielās bankas ABN Amro, Rabobank un ING gatavojas ievērojami nostiprināt savu drošības sektoru. Viņi kopumā vēlas pieņemt darbā vēl XNUMX darbiniekus klientu un naudas plūsmas uzraudzībai.
ABN Amro izpilddirektors Kijs van Dijkhauzens to saista ar problēmām, kuras mēs visi redzējām pagājušajā gadā, piemēram, ar Danske Bank lietu, kur notika naudas atmazgāšanas skandāls, pēc kura tika atlaists izpilddirektors un daži citi darbinieki, kuri ieņēma augstus amatus. pozīcijas.
Tāpēc šobrīd ir paātrināta starptautisko kredītkaršu nodaļas (ICS - International Card Services) un departamenta darbam ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (de mkb-bank) programmu pabeigšana un pilnveidošana.
Šim nolūkam banka ir rezervējusi 85 miljonus eiro. Turklāt pastāvīgam darbam klientu Due Dilligence nodaļā, kur jau strādā tūkstoš cilvēku, plānots algot apmēram 400 papildu darbiniekus.
Rabobank vienā filiālē strādā aptuveni tikpat daudz cilvēku. Viens no bankas darbiniekiem ziņo, ka šajā filiālē tiek meklēti vēl 250 jauni darbinieki. Un pēc iespējas ātrāk. "Mēs jau esam ieguldījuši simtiem miljonu klientu pārbaudē un turpinām to darīt," viņš piebilst.
ING pārstāvis saka, ka viņi šogad nodarbinās vairākus simtus cilvēku. Cik daudz cilvēku strādā šajā bankā klientu kontroles nodaļā, nekad nav atklāts, taču cilvēku ir ievērojami vairāk nekā ABN Amro un Rabo kopā, vienkārši tāpēc, ka tā ir lielāka banka. Viņi saka, ka šis skaitlis ir vairāki tūkstoši gan vietējā, gan ārzemēs.
Acīmredzot klientu pārbaude ir kļuvusi par galveno banku problēmu. Visi redzēja, pie kā noveda šādas naudas atmazgāšanas kontroles trūkums. ING bija jāmaksā 775 miljonu eiro soda nauda, jo klientu kontroles sistēma nedarbojās pietiekami labi.
Nesen kļuva zināms, ka arī Rabobank no DNB (De Nederlandsche Bank) tika uzlikts naudas sods 1 miljona eiro dēļ nepietiekamas komerciālo kontu īpašumtiesību struktūru (eigendomsstruktūras) uzraudzības dēļ. Tāpat apdrošināšanas sabiedrība Vivat (agrāk Reaal) saņēma DNB aizrādījumu par nepietiekamu klientu pārbaudi.
ABN Amro līdz šim ir izvairījies no publiska aizrādījuma, taču kontroles režīma stingrāšana licis palielināt drošības pasākumus. “Noziedznieki kļūst arvien gudrāki. Mums ir jāpārliecinās, ka mēs no viņiem neatpaliekam,” saka Van Dijkhausns (ABN Amro izpilddirektors).
ABN Amro pārstāvis sacīja, ka salīdzinājumā ar 2013. gadu klientu un naudas plūsmas kontroles izmaksas ir trīskāršojušās. Banka gadā tam iztērē apmēram 100 miljonus eiro, un šī summa nākamajos gados palielināsies, iesaka Van Dijkhausens. Tomēr, pēc bankas finanšu direktora Kliforda Abrahama vārdiem, tā ir daļa no "darbības licences", jo mūsdienu pasaulē panākumus var gūt tikai bankas ar labi funkcionējošu kontroles sistēmu, bet citas - ne.
Izmaksu pieaugums ietekmē arī peļņu, un 85 miljoni eiro, ko ABN Amro ir rezervējis drošības izdevumiem, nepalika nepamanīti un bija svarīgs iemesls, kāpēc ceturtā ceturkšņa ieņēmumi bija daudz mazāki nekā gaidīts.
Avots: https://fd.nl/
Publicēšanas datums: 11.04.2019/XNUMX/XNUMX
