Kā ģimenes migranti integrējas Nīderlandes sabiedrībā?

Nīderlandē ik gadu ierodas diezgan liels skaits tā saukto ģimenes migrantu. Tie tiek nosūtīti cilvēkiem, kuriem ir Nīderlandes pilsonība vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Pamats uzturēšanās atļaujas saņemšanai no šādiem migrantiem ir ģimenes atkalapvienošanās vai ģimenes izveidošana Nīderlandē. Tajā pašā laikā ģimeņu migrantu integrācijai Nīderlandes sabiedrībā ir raksturīgas savas īpatnības.

Pamatdati par ģimeņu migrantiem

Ģimenes migranti ierodas Nīderlandē, lai atkalapvienotos ar savu partneri, personu ar Nīderlandes pilsonību vai uzturēšanās atļauju Nīderlandē. Šī persona parasti ir tā sauktais sponsors. Piesakoties uzturēšanās atļaujai un turpmāk, apgādnieks ir atbildīgs par to, lai ģimenes migrants atbilstu uzturēšanās atļaujas saņemšanas nosacījumiem.

Pašvaldību darbinieku apvienība Divosa savā mājaslapā publicējusi faktu lapu ar datiem par dažādām migrantu kategorijām. Īpaša uzmanība tiek pievērsta ģimenes migrantiem. Saskaņā ar biļetenu aptuveni 68% ģimeņu migrantu, uz kuriem attiecas integrācijas prasība, ir sievietes vecumā no 26 līdz 44 gadiem. Bieži viņi dzīvo lielajās pilsētās valsts rietumos. To vidū darbinieku īpatsvars ir lielāks nekā statusa turētāju vidū: attiecīgi 49% pret 33%.

No atkalapvienotajām ģimenēm 10% saņem sociālo palīdzību, neskatoties uz to, ka ģimenes migranta partnerim, piesakoties uzturēšanās atļaujai, jābūt pietiekamiem saviem ienākumiem. Sociālo palīdzību saņem 56% no "statusa" grupas (statusa turētājiem).

Pašvaldības ģimeņu migrantu integrācijas procesā

Ģimenes migrantiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības ir pienākums integrēties, un par integrāciju no šī gada ir atbildīgas pašvaldības, jo šīs kategorijas īpatnības prasa atsevišķu pieeju. Kopumā ģimenes migranti salīdzinoši viegli atrod darbu, taču viņu integrācija nedaudz atpaliek no statusa turētāju integrācijas.

Lai optimizētu pašvaldību darbu pie migrantu integrācijas, tika izveidots etalons, kurā piedalās 182 pašvaldības (53% no pašvaldībām, kurās dzīvo 61% Nīderlandes iedzīvotāju) - Benchmark Civic Integration & Status Holders. Mērķis ir iegūt informāciju un izstrādāt instrumentus pašvaldību darbības efektivitātes uzlabošanai.

Grūtības

No vienas puses, ģimenes migranti bieži nāk no attīstītākām valstīm nekā citas kategorijas. Turklāt pirms ierašanās Nīderlandē viņi jau ir nokārtojuši integrācijas pārbaudi, tāpēc viņu starta pozīcija ir labāka. Šādi migranti var atļauties koncentrēties uz darba atrašanu, nevis valodas apguvi.

Bet, no otras puses, daži ģimenes migranti ir pilnībā atkarīgi. Pēc Divosa teiktā, dažas pašvaldības eksperimentē ar īpašiem konsultantiem, kas viņiem palīdzētu. Biedrība jau iepriekš ir sagatavojusi vadlīnijas pašvaldībām un drīzumā organizēs tikšanos, lai dalītos pieredzē.

Kā ar statusa īpašniekiem?

Neskatoties uz to, ka bēgļa statusu un uzturēšanās atļaujas saņēmušo cilvēku nodarbinātības līmenis ir nelabvēlīgāks salīdzinājumā ar ģimenes migrantiem, 2021. gada pēdējos ceturkšņos pieauga līdz augstākajam līmenim pēdējo četru gadu laikā. Statusa īpašnieki ir guvuši labumu no lielā pieprasījuma pēc darbiniekiem 2021. gadā.

Tomēr Divosa atzīmē arī stagnāciju statusa turētāju integrācijas procesā. Arvien vairāk ir atbrīvojumi no pienākuma kārtot integrācijas eksāmenus: starp cilvēkiem, kuri Nīderlandē ieradās 2014.–2015. , divas trešdaļas saņēma integrācijas diplomu, bet turpmākajos gados šo rādītāju nevar sasniegt. Liela grupa nevar izpildīt pienākumu integrēties, piemēram, fizisku vai psiholoģisku/garīgu problēmu dēļ.

Kā mums писали, no 1. gada 2022. janvāra ir spēkā jaunais Integrācijas likums: tas satur augstākas prasības holandiešu valodas prasmēm, bet paredz individuālu integrācijas plānu ( persoonlijk Plan Inburgering en Participatie ). Pašvaldību pārstāvji ir pārliecināti, ka turpmāk integrācijas pienākumus pildīs vairāk migrantu.