Noliktavas Bleisvijkā nebija tikai ģimenes uzņēmums – darbiniekiem faktiski bija jāpievienojas korporatīvajai ģimenei, un šajā definīcijā nav nekā tēlaina. Nu kā gan citādi nosaukt komandu, kurā visi no rīta apskauj galvu? Tomēr lieta neaprobežojās tikai ar rīta apskāvieniem: apskāvieni ilga visu dienu un regulāri pārtapa skūpstos, un lija seksuāla rakstura iecirtīgi joki. Visas darbinieku cienīgās (īpašniekaprāt) ķermeņa daļas tika regulāri un atklāti apspriestas.
Taču saimnieks apbrīnoja ne tikai darbiniekus, bet arī sevi. Atrodoties tualetē kopā ar strādniekiem, saimnieks regulāri rādīja viņiem savus dzimumorgānus un pat teica viņiem veltītas svinīgas runas. Arī darbinieku dzimumorgāni nepalika nepamanīti - saimnieks jokojot satvēra darbiniekus aiz rokām un priecīgi smējās.
Uzņēmuma sākotnējo korporatīvo kultūru izstrādāja un vadīja priekšnieka dēls. Sakarā ar to, ka nekas nav zināms par īpašnieka dēla personīgo dalību Blaiswijk noliktavas ģimenes spēlēs, mēs viņu uzskatīsim par tīru teorētiķi. Tomēr tētis devās uz darbu kā uz brīvdienām, un tas turpinājās vairāk nekā 10 gadus.
Nesaskaņas "ģimenes idillē" noliktavā radušās negaidīti – viens no ģimenes locekļiem izrādījās nodevējs. Nostrādājis 16 gadus siltā (un pat nedaudz pārkarsētā) kolektīvā, viņš pēkšņi nolēma pamest un nekaunīgi paziņoja, ka iemesls bija ģimeniskā atmosfēra. Īpašnieks nepiekrita šādam jautājuma formulējumam un ieteica strādniekam aizmirst par nejēdzībām, turpināt dzīvot mierā, taču viņš kļuva spītīgs.
Vēl trakāk – viņš iznesa cilvēkiem netīru ģimenes veļu! Drīzāk viņš nolīga advokātu un kopā ar viņu aizvilka visu lietu uz tiesu.
Tiesas laikā tēvs-īpašnieks priecīgi paziņoja, ka nesaskata tiesas procesa iemeslus: darbinieks nekad nav paziņojis par neapmierinātību ar noliktavas ģimenes tradīcijām, kas nozīmē, ka viņu viss apmierināja, viņi saka, un nav nekā. saprast. Tiesnese, protams, novērtēja jokus, taču nepiekrita apsūdzētajam un norādīja, ka 3151 eiro (bruto) alga un īpašnieka personīgi sadalītās prēmijas bija sava veida rīstīšanās darbinieku mutē, līdz viens. no tiem bija sabrukums. Taisnības labad atzīmējam: šāds atalgojuma līmenis ir manāmi augstāks nekā citās noliktavās, bez ģimenes tradīcijām.
Tiesnesis piebilda, ka uzņēmuma īpašnieka pienākums ir nodrošināt saviem darbiniekiem drošus - tostarp no psiholoģiskā viedokļa - darba apstākļus, un negaidīti piesprieda "nodevējam" prasītājam vairāk nekā 56 000 eiro kompensāciju. Citi sekoja pirmajam nodevējam, un iesniegto sūdzību skaits pieaug. Ģimene sabruka! Bet cik labi viss sākās...
