Eiropas Komisija apstiprina Nīderlandes atveseļošanas un noturības plānu

Eiropas Komisija (EK) novērtēts Nīderlandes atveseļošanas un noturības plāns (Herstel-en Veerkrachtplan — HVP). Lēmums tika pieņemts 8. septembrī. Nīderlande spērusi vēl vienu soli uz priekšu, saņemot ES subsīdijas 4,7 miljardu eiro vērtībā.

HVP ir daļa no NextGenerationEU Viseiropas atveseļošanas plāna pēc koronavīrusa, kuram tiks atvēlēti 800 miljardi eiro. Lielākā daļa šo līdzekļu ir paredzēti investīcijām un reformām ES. NextGenerationEU piešķirtie līdzekļi tiks nodrošināti grantu vai aizdevumu veidā. Līdzekļi starp ES dalībvalstīm tiks sadalīti, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, IKP un vidējo bezdarba līmeni pēdējo piecu gadu laikā. Pamatojoties uz šiem skaitļiem, Nīderlande var rēķināties ar 4,7 miljardiem eiro no kopējā NextGenerationEU plāna finansējuma.

Lai šī plāna ietvaros saņemtu Eiropas finansējumu, katrai ES valstij ir jāiesniedz Eiropas Komisijā konkrēts rīcības plāns. Iesniegtais dokuments tiek vērtēts pēc 11 ES regulas kritērijiem 2021/241. Galvenie kritēriji ir atbilstība ES klimata saglabāšanas un digitalizācijas plāniem. Turklāt plānā jāiekļauj pārredzams izdevumu uzraudzības mehānisms.

Nīderlandes iesniegtais HVP ietver 49 aktivitātes un ir sadalīts sešās galvenajās jomās:

1. Zaļās pārejas veicināšana un slāpekļa emisiju novēršana.
2. Valsts un sabiedrības digitālās transformācijas procesa paātrināšana.
3. Attīstības kvalitātes uzlabošana un mājokļu tirgus uzlabošana.
4. Spēcīgs darba tirgus, lielu pensiju nodrošināšana, uz sabiedrības nākotnes vajadzībām orientēta izglītība.
5. Veselības uzlabošana un gatavība iespējamām pandēmijām.
6. Cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un naudas atmazgāšanu.

Apmēram pusi no Eiropas subsīdijām plānots tērēt klimata saglabāšanas pasākumiem. Tie ietver:

• investīcijas vēja enerģijā;
• ēku energoefektivitāte un jauna enerģētikas likuma pieņemšana, kas, domājams, veicinās ieguldījumus elektroenerģijas tīklā.

Ceturto daļu ES subsīdiju plānots tērēt Nīderlandes digitalizācijas paātrināšanas projektiem. Investīcijas plānotas:

• kvantu tehnoloģijas;
• mākslīgais intelekts;
• uz dzīvi un darbu vērsta izglītība sabiedrības digitalizācijas apstākļos;
• sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas digitalizācija.

Pārējā nauda tiks tērēta slāpekļa emisiju radīto zaudējumu mazināšanai, mājokļu celtniecībai, veselības aprūpei, darbaspēka trūkuma problēmu risināšanai darba tirgū un cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un naudas atmazgāšanu.

Eiropas Komisijas HVP novērtējums

EK prezidente Urzula fon der Leiena sacīja, ka Nīderlandes ierosinātais plāns vēl vairāk stiprinās valsts ekonomiku, padarot to zaļāku, digitālāku un ilgtspējīgāku. Viņa piebilda, ka EK atbalstīja HVP, jo plāns ir ambiciozs un tālredzīgs, veicinot Nīderlandes iedzīvotāju labāku nākotni. Atbilstoši ES prasībām katras valsts iesniegtajā plānā ir jāparedz vismaz 37% no kopējās summas klimata mērķu sasniegšanai, 20% pārejai uz digitālajām tehnoloģijām. Nīderlandes HVP vairāk nekā sasniedz šos mērķus, piešķirot attiecīgi 48% un 26% no subsīdijām klimata pārmaiņām un digitalizācijai.

Kad mēs varam sagaidīt, ka līdzekļi tiks atbrīvoti?

Pēc apstiprināšanas Eiropas Komisijā plāns ir jāizskata un jāapstiprina Eiropadomē. Saskaņā ar noteikumiem viņam ir četras nedēļas. Tiklīdz ES augstākā politiskā institūcija to apstiprinās, nauda sāks plūst uz Nīderlandi. Līdzekļi laika gaitā tiks piešķirti atsevišķās daļās. Līdzekļu izmaksas ātrums būs atkarīgs no Nīderlandes plānā paredzēto pasākumu īstenošanas gaitas.