Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena savā ikgadējā runā Eiropas Parlamentā novērtēja ES stāvokli, izaicinājumus un Eiropas Savienības attīstības perspektīvas. ES uzmanības centrā ir karš Ukrainā, enerģētikas krīze un klimata problēmas.
Solidaritāte ar Ukrainu
Krievijas agresija Ukrainā un pretestība tai bija galvenā Ursulas fon der Leienas runas tēma. Eiropas Komisijas prezidents atzīmēja, ka ES jau ir piešķīrusi 19 miljardus eiro, lai palīdzētu Ukrainai, un sacīja, ka šī solidaritāte un apņēmība ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. ES turpinās stingri atbalstīt Ukrainu un tās iedzīvotājus. Lai Ukrainas bērni pēc iespējas ātrāk varētu atkal mācīties, ES piešķirs 100 miljonus eiro Ukrainas skolu rekonstrukcijai. Drīz ukraiņi tiks atbrīvoti no nepieciešamības maksāt par viesabonēšanu ES. Arī Eiropas Savienības iedzīvotāji par viesabonēšanu Ukrainā nemaksās.
enerģijas krīze
Stingru atbalstu Ukrainai demonstrē arī ES noteiktās sankcijas pret Krieviju. Sankcijas netiks atceltas vismaz līdz kara beigām. Pašas sankcijas un Krievijas enerģētikas šantāža ir izraisījusi strauju enerģijas cenu kāpumu. ES plāno pēc iespējas ātrāk dažādot enerģijas piegādes un izkļūt no atkarības no Krievijas enerģijas nesējiem. ES vairs nebūs atkarīga no gāzes piegādēm no Krievijas.
Eiropas Savienības veiktajiem pasākumiem drīzumā būtu jāsamazina enerģijas cena ES mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Plānots izņemt līdz pat trešdaļai virspeļņas, ko saņem fosilā kurināmā uzņēmumi. Līdzekļi tiks novirzīti to cilvēku un uzņēmumu atbalstam, kuri nonākuši grūtībās pieaugošo energoresursu cenu dēļ. Viņi noteiks elektroenerģijas cenu griestus - maksimālā cena būs 180 eiro par megavatstundu (tā ir aptuveni puse no pašreizējās cenas).
Cīņa pret klimata pārmaiņām
Paredzams, ka ES ilgtermiņā saskarsies ar nopietnām klimata problēmām. Ekstrēmu laikapstākļu postošais spēks ir pārāk liels, lai valstis cīnītos vienas, kā to pierādīja daudzie meža ugunsgrēki pagājušajā vasarā. Tā kā dabas katastrofas kļūst arvien biežākas, ES ir vajadzīgas lielākas spējas cīnīties ar tām un cīnīties ar to sekām. Piemēram, nākamgad ugunsdzēsības lidmašīnu skaitu plānots dubultot.
Svarīgs instruments klimata krīzes pārvarēšanai ir investīcijas atjaunojamos enerģijas avotos. Uzņēmumiem, kuri vēlas pāriet uz ūdeņradi, plānots piešķirt aizdevumus, kam tie veidos Eiropas Ūdeņraža banku (tās izveidei tiks atvēlēti 3 miljardi eiro). Paredzams, ka no 2030. gada ES ik gadu saražos aptuveni desmit miljonus tonnu ilgtspējīga ūdeņraža.
Citi svarīgi jautājumi
Saistībā ar karu Ukrainā un enerģētikas krīzi ir palielinājies spiediens uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Lai to atbalstītu, tiek ieviesta Befit programma, kas atvieglos uzņēmējdarbību ES.
Visā ES uzņēmumi saskaras ar darbinieku trūkumu, un ES cieši sadarbosies ar uzņēmumiem, lai palīdzētu to risināt. Piemēram, plānots vairāk investēt darbinieku apmācībā un kvalifikācijas paaugstināšanā. Lai piesaistītu darbaspēku no valstīm ārpus ES, ES veicinās ārvalstu dokumentu par izglītību un kvalifikāciju nostrifikācijas procesu. 2023. gads tiks pasludināts par Eiropas Mācību un attīstības gadu.
Turklāt fon der Leiena sacīja, ka ir pienācis laiks jaunai Eiropas konvencijai. Tas nostiprinās ES valstu paaudžu saikni, kas norādīta Eiropas līgumos. Iepriekšējais Konvents par Eiropas Savienības nākotni notika no 28. gada 2002. februāra līdz 10. gada 2003. jūlijam. Tā rezultātā tika izstrādāts Eiropas konstitūcijas projekts.
Jaunākā informācija - sadaļā "Ziņas" mūsu vietne.
