Eiropa vēlas ierobežot Krievijas gāzes cenas

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, viesojoties Vācijā, izteicās par maksimālās iespējamās cenas ieviešanu dabasgāzei no Krievijas. Ir pienācis laiks tam, saka fon der Leiena. Mēs runājam par to, ka cena Krievijas gāzes iegādei ir noteikta ES līmenī, pēc analoģijas ar G7 lēmumu, kas ierobežo Krievijas naftas cenu. Vai izdosies pieņemt šādu lēmumu, kļūs skaidrs pēc ES enerģētikas ministru ārkārtas sanāksmes, kas paredzēta 9.septembrī.

Gāzes šantāža, ko Krievija veica pret ES valstīm par atbalstu Ukrainai, izraisīja daudzkārtēju gāzes un elektrības cenu pieaugumu. Turklāt Krievijas Federācija no energoresursu pārdošanas nopelna vairāk nekā tērē karam. Tāpēc lēmums pārtraukt gāzes eksportu no Krievijas šķiet pašsaprotams, taču tam ir pretinieki ES ietvaros. Eiropa jau sen ir pieradusi izmantot Krievijas gāzi (apjomos tā bija līdz 40% no kopējā patēriņa), un pastāv bažas, ka nepieciešamo gāzes apjomu neizdosies iegūt no citiem avotiem. Krievijas gāzes cenu ierobežošana varētu būt labs pagaidu risinājums. Tāpat tiek piedāvāti pasākumi enerģijas taupīšanai un enerģētikas uzņēmumu nepamatoti augstās peļņas pārdalei. 

Nīderlandes premjerministrs Marks Rute ir rezervēts par ierosinājumu ierobežot Krievijas gāzes cenu. Viņš sacīja, ka problēmas ES enerģētikas sektorā ir būtiskas. Papildus maksimāli pieļaujamās iepirkuma cenas noteikšanai ir nepieciešams piegādātājs, kas ir gatavs piegādāt gāzi par šādu cenu. Putins līdz šim ir demonstrējis savu gatavību dedzināt gāzi milzu lāpās, nevis pārdot to ar Eiropas noteikumiem.

Eiropas spēja pretoties Krievijas gāzes šantāžai bijusi augstāka nekā gaidīts. Gāzes krātuves jau ir pilnas par 80%, savukārt saskaņā ar plāniem šis rādītājs bija paredzēts novembrī. Eiropa lielos daudzumos sāka saņemt gāzi no ASV un Āzijas valstīm, Norvēģijā ir ievērojamas gāzes rezerves. ES noteikti iztiks ziemu bez enerģijas katastrofas, lai gan tas nebūs viegli.