Nīderlandes datu aizsardzības iestāde (Autoriteit Persoonsgegevens, AP), ko plašsaziņas līdzekļos bieži dēvē par "privātuma sargu", ir nobažījusies par riskiem, kas saistīti ar personas datu izmantošanu no valdības datu bāzēm. Konkrēti, Birojs ierosina grozīt tiesību aktus, lai aizliegtu personas datu pārsūtīšanu no valdības avotiem, neinformējot un nesaņemot iesaistīto personu piekrišanu.
Atvērtie dati
No vienas puses, AP saskata tā saukto "atvērto valdības datu" nozīmi pētniecībā vai komerciālā lietošanā. Šobrīd tiek izskatīts atbilstoša satura likumprojekts, tā pieņemšanai būtu jānodrošina pēc iespējas lielāka datu pieejamība no valsts avotiem. Šiem datiem ir jābūt programmatūrai pieejamiem, un tos var apvienot ar citiem datiem.
"Runājot par iestādīto koku skaitu noteiktā teritorijā vai gaisa kvalitāti šajā teritorijā, tad, protams, nav iebildumu.", - Viņš runā Pārvaldības viceprezidente Monike Verdjē.
Taču, no otras puses, valdības datubāzēs ir iekļauti arī personas dati. Bažas rada tas, ka valsts aģentūrām vajadzētu būt rīcības brīvībai, lai novērtētu, kādu personas informāciju var kopīgot. «Runājot par cilvēkiem, viņu adresēm, tālruņu numuriem, viņu īpašumiem – Tas ir pavisam kas cits. Katrs ir atbildīgs par saviem personas datiem. Lēmumu par to, vai šie dati ir jādala, nevajadzētu atstāt valdības iestāžu ziņā. Galu galā mums pašiem ir jāizlemj, ko darīt ar saviem datiem. Tikai likumdevējam, nevis valsts iestādei, ir tiesības kaut kā ietekmēt šo procesu.
Tirdzniecība ar personisko informāciju
AP jau iepriekš kritizējusi personas datu izpaušanu publiskajos reģistros, piemēram, Komercreģistrā un Zemesgrāmatā. Līdz ar to valdība ļaus pašnodarbinātajiem, kas strādā no mājām, slēpt savu adresi komercreģistrā, taču šī adrese joprojām ir atvērta pēc noklusējuma. Pagaidām nav iespējams noslēpt savu adresi zemesgrāmatā, tas ir, personas dati šajos publiskajos reģistros nav pienācīgi aizsargāti.
Ja valdība pēc likumprojekta pieņemšanas vēl atvieglos personas datu izgūšanu no publiskiem avotiem, tam var būt ārkārtīgi negatīvas sekas. Darbojoties ar atbilstošu algoritmu un apvienojot dažādu avotu personas datus, uzņēmumi varēs, piemēram, izveidot cilvēku profilus, lai turpmāk šos profilus pārdotu. Tas var arī atvieglot personas dzīvesvietas noskaidrošanu, lai apdraudētu vai citādi pārkāptu privātumu.
AP iesaka valdībai likumprojektā iekļaut noteikumu, ka personas datu pārnešana no publiskajiem reģistriem principā ir aizliegta. Šādai valsts iestāžu veiktajai nodošanai nevajadzētu būt ierastai praksei, bet tikai izņēmumam. Likumā skaidri jādefinē, kādos apstākļos tas ir atļauts, pretējā gadījumā ļaunprātīgas izmantošanas risks ir pārāk liels.
Publicēšanas datums: 30.08.2022/XNUMX/XNUMX
