Nīderlandes valdība plāno cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas

Nīderlandes Finanšu ministrija ir publicējusi faktu lapu, kurā uzskaitīti visi valdības veiktie pasākumi cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un plāns šīs cīņas pastiprināšanai. Biļetens publicēts valdības laikrakstā. Uzziniet, kādas izmaiņas nākamajos gados gaida Nīderlandes tiesību aktos.

Norādījumi cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas

Ministru kabinets plāno pievērsties šādiem veidiem, kā palielināt nodokļu ieņēmumus budžetā: 

Ierobežojiet iepriekšējo zaudējumu atlīdzināšanu uz peļņas rēķina

Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem uzņēmums, kas cietis zaudējumus, var tos kompensēt no nākamo sešu gadu peļņas. Daļa no peļņas, kas piešķirta zaudējumu segšanai, no nodokļu viedokļa vairs netiek uzskatīta par peļņu un ir atbrīvota no nodokļa. 2022. gadā viņi ieviesa limitu peļņas apmēram, kas tiek izmantots iepriekšējo zaudējumu dzēšanai - tagad uzņēmums no peļņas var atmaksāt ne vairāk kā 1 miljonu eiro zaudējumus. Zaudējumus, kas pārsniedz 1 miljonu eiro, no peļņas drīkst kompensēt tikai par 50%.

Cīnīties ar ārzonu shēmām

Valdība uzskata, ka starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās visiem būtu jāpiemēro vienādi noteikumi. Pašlaik ārzonu uzņēmumi, izmantojot dažādas shēmas, demonstrē peļņu jurisdikcijās ar zemām vai nulles nodokļu likmēm. Valstis, kurās faktiski veidojas peļņa, nodokļus nesaņem. Valdība plāno atturēt no šādām nodokļu nemaksāšanas shēmām.

Ierobežojiet procentuālo atskaitījumu no peļņas 

Gadījumā, ja ienākumu procents no izsniegtajiem kredītiem ir mazāks par procentu izdevumiem, uzņēmumam ir tiesības starpību kompensēt no peļņas. Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par šādu kompensāciju starpībai starp saņemtajiem un izmaksātajiem procentiem bija jābūt lielākai par 1 miljonu eiro (vai 30% no pamatdarbības ienākumiem, atkarībā no tā, kurš no tiem ir lielāks). 2022. gadā prasība tika padarīta stingrāka: tagad runa ir par 20% no pamatdarbības ienākumiem.

Kādas izmaiņas gaidāmas nākamajos gados?

Likuma izmaiņas valdība plāno ieviest pakāpeniski. Nākamajos divos gados mums vajadzētu sagaidīt:

2023 

Tiek ierosināts pieņemt Nodokļu informācijas apmaiņas digitālo platformu likumu (DAC7). Uzņēmumiem, kas nodrošina platformas uzņēmējdarbības veikšanai internetā, būs jāiesniedz informācija par pārdevējiem nodokļu iestādēm kādā no ES valstīm. ES nodokļu iestādes apmainīsies ar šo informāciju, lai noskaidrotu savu štatu iedzīvotāju patiesos ienākumus. Turklāt likums samazinās ienākumu nedeklarēšanas vai to nenorādīšanas iespējas deklarējot.

2023/2024 

Attīstīto valstu valdības ir ieinteresētas mainīt globālās nodokļu noteikumus. Mūsdienu pasaulē dažas valstis gūst labumu no dažādiem trikiem, bet citas valstis ir liegtas ienākumiem. Notiek sarežģītas un līdz šim neefektīvas sarunas, kurām jākalpo kā godīgai nodokļu sadalei. 2023.-2024.gadā plānots turpināt sarunas un, iespējams, panākt risinājumu divām galvenajām problēmām.

1. Daudznacionālo uzņēmumu peļņas pārdale. Globālās korporācijas, kas darbojas visā pasaulē, maksā lielāko daļu nodokļu tajās valstīs, kurās tās ir reģistrētas. Šobrīd ir aptuveni 100 šādu uzņēmumu, tostarp visas vadošās korporācijas, kas darbojas IT jomā. Runa ir par miljardiem nodokļu. Valstis, kurās šādi uzņēmumi nav reģistrēti, vēlas saņemt nodokļus no peļņas, ko šīs korporācijas saņem šajās valstīs.
2. Pasaules minimālā ienākuma nodokļa ieviešana. Ārzonas valstis un teritorijas gūst peļņu šādā veidā: šajās valstīs nav tādas ekonomikas, kas ļautu iekasēt ievērojamus nodokļus. Tika rasts šāds risinājums: tiek ieviestas ārkārtīgi zemas un dažkārt arī nulles nodokļu likmes, kas ļauj piesaistīt uzņēmumus reģistrēties savā teritorijā. Līdz ar to ārzonu kompānijas faktiski neveic uzņēmējdarbību ārzonās, bet gan tajos maksā nodokļus. Ārzonu teritorijas uzskata, ka 1% no milzīgiem ārvalstu nodokļiem ir labāk nekā nekas. Ja nodokļa likme ir nulle, uzņēmumi ārzonam maksā fiksētu nodokli. Šī sistēma nešķiet godīga pret valstīm, kurās faktiski tiek gūti ienākumi. Pagaidām notiek ne pārāk veiksmīgas sarunas par minimālās globālās ienākuma nodokļa likmes ieviešanu vismaz 15% apmērā.

2024 

• Dividenžu aplikšana ar nodokli to avotā. Tas novērsīs nodokļu samazināšanu, izmantojot ārzonu shēmas, un padarīs Nīderlandi mazāk pievilcīgu uzņēmumiem, kas izmanto šādas shēmas.
• unshell direktīva, kuru mērķis ir apkarot tā sauktos pastkastīšu uzņēmumus. Šī ir viena no nodokļu samazināšanas shēmām, kad uzņēmums faktiski nenodarbojas ar saimniecisko darbību, bet tiek izmantots citu uzņēmumu shēmās speciāli nodokļu samazināšanai. Tiek pieļauts, ka viņi izveidos mehānismu šādu uzņēmumu identificēšanai, un ES valstis apmainīsies ar visu nepieciešamo nodokļu informāciju. Ja tas viss izdosies, starpniecības uzņēmums (“pastkaste”) un tā fiktīvā darbība tiks izslēgta no shēmām, aprēķinot nodokļus. 
• Kriptovalūtas un elektroniskās naudas informācijas apmaiņa (DAC8). Eiropas Komisija jau ir paziņojusi par priekšlikumu iesniegšanu šajā jautājumā. Izmaiņu būtība atkal ir informācijas apmaiņas paplašināšana starp ES valstu nodokļu iestādēm. Šajā gadījumā mēs runājam par aktīviem kriptovalūtās, kuru pamatā ir blokķēdes tehnoloģija vai līdzīgas, tostarp kriptovalūtas un NFT (neaizvietojamie marķieri). Informācijas apmaiņa ļaus noteikt šādu īpašumu īpašnieku reālos ienākumus un tos aplikt ar nodokli.

Kā redzam, valdībai vēl nav likumdošanas bāzes, lai ieviestu lielāko daļu izmaiņu. Tomēr nodokļu noteikumi bieži mainās. Lai nekļūdītos, maksājot nodokļus Nīderlandē, saņemiet padomu no Nalog.nl speciālistiem.