Krievijas militārā agresija pret Ukrainu un augošās enerģijas cenas kavē Nīderlandes ekonomikas attīstību. Ja pērn bija vērojama veiksmīga atveseļošanās pēc korona krīzes un strauja atveseļošanās, tad šogad gada vidējo pozitīvo dinamiku var sasniegt tikai pateicoties izaugsmei janvārī-februārī. Kopumā analītiķi prognozē IKP pieaugumu 2022. gadā 2,8% līmenī.
Inflācija
Saskaņā ar De Nederlandsche Bank (Nīderlandes Centrālā banka, DNB) prognozēm, inflācija šogad būs nepieredzēti 8,7% dārgo energoresursu, pārtikas, daudzu preču un pakalpojumu cenu kāpuma dēļ. Paredzams, ka inflācija turpināsies arī turpmāk: līdz 3,9% 2023. gadā un 2,4% 2024. gadā. Augsta inflācija samazina mājsaimniecību reālos ienākumus un holandiešu pirktspēju.
Tajā pašā laikā straujais enerģijas un pārtikas cenu pieaugums mājsaimniecības ietekmē dažādi. Mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem ir īpaši neaizsargātas: tās tērē salīdzinoši lielu daļu no saviem ienākumiem, iegādājoties enerģiju, un bieži vien tām trūkst finanšu spilvena, kas var izraisīt nabadzību. "Katrā ziņā mēs visi kopā kļūstam nabadzīgāki augstās inflācijas dēļ," saka DNB direktors Olafs Sleijpens.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) un Nīderlandes inflācija
(ramingen - prognoze)
Recesijas draudi
Ņemot vērā neskaidrības, kas saistītas ar Ukrainas kara ilgumu un gaitu, DNB ir izstrādājusi arī alternatīvu ekonomikas scenāriju. Tajā kara ekonomiskās sekas būs vēl smagākas ar lielāku nenoteiktību, augstākām enerģijas un pārtikas cenām, kā arī lielāku pasaules tirdzniecības lejupslīdi.
Ja pilnībā tiks pārtraukta Krievijas naftas un gāzes piegāde, tas skars visus. Šajā gadījumā ekonomikas izaugsme turpinās kristies, un 2023. gadā ekonomika nonāks recesijā (recesijā), un inflācija pieaugs līdz 10,8%.
Kompensācijas pasākumi
Pēc DNB prognozēm, valdība nevar novērst ienākumu zudumu augstāku energoresursu cenu dēļ, taču kompensējošie pasākumi būtu jāvirza uz tām iedzīvotāju grupām, kuras visvairāk skar un kurām visvairāk nepieciešams pirktspējas atbalsts. Akcīzes nodokļa samazinājums benzīnam un dīzeļdegvielai nav tieši vērsts uz mazturīgajiem, jo viņiem ne vienmēr ir auto. Tādējādi šis pasākums nekompensē inflācijas un cenu pieauguma ietekmi uz neaizsargātajām iedzīvotāju grupām, kā arī citus jau veiktos pasākumus (piemēram, enerģijas nodokļa pazemināšanu).
Darba tirgū vēl kādu laiku turpināsies plašs darbaspēka trūkums. Talantu trūkuma un augstās inflācijas kombinācija spiež uz augšu algas, DNB sagaidot uzņēmumu algu pieaugumu vidēji par 3% šogad un 4% 2023. un 2024.gadā.
Algu palielināšana var daļēji kompensēt augstās inflācijas ietekmi uz darbiniekiem. Tomēr Olafs Sleipens brīdina: "Nav saprātīgi, lai algas lēktu un augtu tikpat strauji kā inflācija."
Publicēšanas datums: 24.06.2022/XNUMX/XNUMX
