Kā Nīderlande piedalās starptautiskajā nodokļu datu apmaiņā

Vienotu standartu starptautiskai automātiskai nodokļu un finanšu informācijas apmaiņai (CRS) G2014 valstu finanšu ministru uzdevumā 20. gadā izstrādāja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. 2014. gada 107. decembra Direktīva 9/2014/ES noteica standartu Eiropas Savienības valstīm. Tajā pašā laikā katrai ES valstij ir tiesības interpretēt un ieviest DRS savā veidā, neatkāpjoties no vispārīgajiem direktīvā noteiktajiem noteikumiem.

Apskatīsim, kā DRS prasības tiek ieviestas Nīderlandē.

Kāda jēga?

Saskaņā ar DRS finanšu un nodokļu dati par juridiskām un fiziskām personām, kurām ir jāmaksā nodokļi ārvalstīs, ir pakļauti apmaiņai.

Sekojot DRS, bankas un citas finanšu institūcijas sniedz Nīderlandes nodokļu iestādēm informāciju par savu ārvalstu klientu – fizisko personu un uzņēmumu – kontiem. Jo īpaši tas attiecas uz:

• slēgtas sabiedrības ar ierobežotu atbildību - Besloten Vennootschap (BV);
• akciju sabiedrības - Naamloze Vennootschap (NV);
• partnerattiecības ar neierobežotu atbildību - Vennootschap Onder Firma (VOF).

Runa ir par uzņēmumiem ar Nīderlandē reģistrētiem dibinātājiem nerezidentiem un ārvalstīs reģistrētām juridiskām personām. Dažreiz tas attiecas arī uz datiem no uzņēmumu galīgajiem labuma guvējiem.

DRS uzliek finanšu iestādēm pienākumu noteikt savu klientu nodokļu rezidenci vai dzīvesvietu. Konta turētājam jāiesniedz atbilstošs ziņojums. Ja klienta nodokļu rezidences vai rezidences valsts ir valsts, kas piedalās DRS, finanšu iestāde sniedz datus Nīderlandes nodokļu iestādēm turpmākai apmaiņai.

Un otrādi, Nīderlandes nodokļu birojs saņem informāciju par Nīderlandes pilsoņu un uzņēmumu ar Nīderlandes reģistrāciju vai Nīderlandes nodokļu rezidenci ārvalstu finanšu kontiem. Tas automātiski nenozīmē, ka nodoklis būs jāmaksā Nīderlandē. Pirmkārt, tiek analizēti dati par katru konkrēto priekšmetu.

DRS pieņemšana

Šobrīd DRS ir pievienojušās vairāk nekā 100 pasaules valstis. Līdz ar to Nīderlande bija viena no "pionieru" valstīm nodokļu informācijas apmaiņas īstenošanā. Direktīva 2014/107/ES un DRS tika ieviestas Nīderlandes tiesību aktos 1. gada 2016. janvārī ar likumu par savstarpēju starptautisko nodokļu palīdzību. Rezultātā finanšu iestādēm bija jāsniedz pārskats par DRS no 2017. gada (pamatojoties uz datiem par 2016. taksācijas gadu).

Kam būtu jāsniedz dati?

Finanšu iestādēm ir jāsniedz informācija Nīderlandes nodokļu iestādēm. Ar "finanšu iestādēm" IRS nozīmē:

1. bankas;
2. brokeri;
3. investīciju organizācijas;
4. daži apdrošināšanas sabiedrību veidi.

Ja neesat pārliecināts, vai jums ir jāiesniedz DRS dati nodokļu inspekcijai, konsultējieties ar Nalog.nl speciālistu.

Kā tiek noteikta nodokļu rezidences valsts?

Katrai fiziskai un juridiskai personai ir nodokļu rezidences valsts. Finanšu iestādēm ir jānosaka, kuru valstu iedzīvotāji ir to klienti. No 1. gada 2016. janvāra šim nolūkam tiek izmantotas īpašas veidlapas:

• "Nodokļu rezidences noteikšana" - fiziskām personām;
• "Nodokļa statusa noteikšana" - uzņēmumiem.

Veidlapas izstrādāja Finanšu ministrija un Nīderlandes banku asociācija, un tagad tās izmanto gandrīz visas finanšu iestādes Nīderlandē.

Kāda informācija tiek izmantota, lai noteiktu nodokļu rezidenci?

Katra valsts, kas piedalās DRS, izmanto savus noteikumus, lai noteiktu fizisko un juridisko personu nodokļu rezidences valsti. Informāciju par to var atrast Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) mājaslapā.

Apskatīsim, kādus apstākļus Nīderlandes regulējošās iestādes ņem vērā, nosakot personas nodokļu rezidenci.

Fiziskā persona tiek uzskatīta par Nīderlandes nodokļu rezidentu, ja tā likumīgi uzturas valstī pastāvīgi vai ilgāku laiku. Tas pārbauda šādus nosacījumus:

• Lielāko daļu sava laika pavadāt savā dzīvesvietas adresē Nīderlandē.
• Jūsu partneris un jūsu ģimene dzīvo Nīderlandē.
• Jūs strādājat Nīderlandē.
• Jūs esat apdrošināts Nīderlandē.
• Jums ir ģimenes ārsts Nīderlandē.
• Jūs esat vienas vai vairāku Nīderlandes asociāciju biedrs.
• Jūsu bērni mācās Nīderlandē.

Nosakot uzņēmuma nodokļu rezidenci, jāņem vērā tādi faktori kā:

• vieta, kur organizācija dibināta (reģistrēta);
• vieta, kur tiek pieņemti galvenie vadības lēmumi;
• vieta, kur tiekas valdes locekļi;
• vieta, kur birojs atrodas un tiek sniegta atskaite;
• vieta, kur dzīvo un pulcējas akcionāri.

Savu lomu spēlē arī uzņēmējdarbības organizatoriskā un juridiskā forma. Piemēram, ja šī ir personālsabiedrība ar neierobežotu atbildību, tad tiek ņemta vērā partneru nodokļu rezidence.

Ja esat saskārušies ar situāciju, kad ir grūti noteikt uzņēmuma nodokļu rezidenci, "un" atzīmēšana palīdzēs Nalog.nl konsultants - sazinieties!

Kāda informācija tiek nosūtīta nodokļu dienestam?

Ja finanšu iestāde klientam nosaka ārvalstu nodokļu rezidenci, tad nodokļu dienestam tiek nodoti:

1. Personīgā informācija (pilns vārds/uzņēmuma nosaukums, adrese, dzimšanas/reģistrācijas datums un vieta, nodokļu rezidences valsts, personas nodokļu maksātāja numurs);
2. finanšu dati (konta vai apdrošināšanas polises numurs, atlikums vai polises vērtība, procentuāli ienākumi, ieņēmumi no finanšu produktu, piemēram, vērtspapīru, pārdošanas).

Kas notiek ar datiem?

Dati katru gadu tiek pārsūtīti uz valstīm, kas piedalās nodokļu informācijas apmaiņā. Tur tie tiek analizēti un pārbaudīti. Savukārt Nīderlande informāciju saņem arī no valstīm, kas piedalās DRS. Personas dati ir aizsargāti. Svarīga loma šajā ziņā ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD).