Bēgļi ir spiesti gulēt uz krēsliem patvēruma pieteikumu centrā Terapelā. Cilvēki Lēvardenas bērnu namā protestē pret necienīgajiem dzīves apstākļiem. Tajā pašā laikā patvēruma meklētāju skaits, kas ierodas valstī, nav rekordliels, pēdējos gados Nīderlande tika galā ar intensīvākām migrantu plūsmām. Šai situācijai ir vairāki iemesli. Noskaidrosim, kāpēc valsts nespēj tikt galā ar migrantu plūsmu, kas bēg no kariem un bada.
Daži statistikas dati. 2021. gadā Nīderlandē patvērumu lūdza 43 2020 ārzemnieku. Tas ir ievērojami vairāk nekā 2015.gadā, taču toreiz migrantu plūsmu apgrūtināja koronavīrusa pandēmijas radītie ierobežojumi. Taču 60. gadā, Sīrijas krīzes kulminācijā, Nīderlandē ieradās vairāk nekā 2016 XNUMX patvēruma meklētāju, kas nav lielākais bēgļu skaits valsts vēsturē. Sīrieši joprojām ir lielākā ārzemnieku grupa, kas pretendē uz bēgļa statusu. Tam seko cilvēki no Ziemeļāfrikas un turki no sludinātāja Fetulas Gilena piekritējiem, kuru Turcijas varas iestādes apsūdzēja apvērsuma mēģinājumā XNUMX. gadā.
Ne visi patvēruma meklētāji to saņem, aptuveni 40% pieteikumu tiek noraidīti. Statuss tiek piešķirts tiem, kuri ir apdraudēti savā dzimtenē, nevis cilvēkiem, kuri meklē ērtākus dzīves apstākļus.
Jāsaka, ka Nīderlande nepavisam nav līdere bēgļu uzņemšanā ES. Kaimiņvalsts Beļģija un Vācija ik gadu uzņem lielāku ārzemnieku skaitu – ne tikai skaita, bet arī šo valstu iedzīvotāju skaita ziņā. Tajā pašā laikā Eiropā samazinās uzņemto bēgļu skaits uz kopējo iedzīvotāju skaitu. Iemesls tam ir Skandināvijas un Austrumeiropas valstu nevēlēšanās uzņemt bēgļus no Āzijas un Āfrikas. Tiesa, šie ierobežojumi neattiecas uz ukraiņu bēgļiem – tikai Polija no šīs valsts uzņēma gandrīz 4 miljonus cilvēku.
Ukraiņi nesaņem bēgļa statusu, bet ir pagaidu ES aizsardzībā. Taču to pieplūdums ietekmē arī patvēruma pakalpojumu kvalitāti. Pašlaik Nīderlandē ir vairāk nekā 30 2022 pagaidu ukraiņu bēgļu. Bet runa ir par grūtībām uzņemt bēgļus XNUMX.gadā, kad Ukraina tika uzskatīta par drošu valsti un tās pilsoņi praktiski nevarēja rēķināties ar bēgļa statusu Nīderlandē. Kādi iemesli ietekmē sistēmiskas krīzes simptomu izpausmi, sniedzot bēgļiem nepieciešamo palīdzību?
Rezervju trūkums bēgļu uzņemšanai
Tiklīdz kaut kur pasaulē notiek karš, sausums, revolūcija un citas bīstamas parādības, bēgļu plūsma uz pārtikušo Eiropu palielinās. Taču Eiropas valdības, cenšoties ietaupīt naudu, negatavojas iespējamam patvēruma meklētāju skaita pieaugumam. ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs pēc Sīrijas krīzes lūdza saglabāt vietu rezervi bēgļu uzņemšanai. Taču šis lūgums tika ignorēts, un pēc darījuma ar Turciju daudzas patversmes tika likvidētas. 2020. gadā Nīderlandes valsts sekretārs un Centrālā bēgļu uzņemšanas organizācija (Centraal Orgaan opvang asielzoekers) it kā vienojās par rezerves vietu sagatavošanu, taču iestājās koronakrīze, tāpēc šie plāni palika uz papīra.
Vispārējs mājokļu trūkums
Pieejamu sociālo mājokļu Nīderlandē trūkst. Valdībai ir tās būvniecības plāniem, taču līdz šīs programmas galīgajai īstenošanai ir tālu. Rezultātā bēgļi, kas ierodas Ter-Apel (proti, kur tiek pieņemti pieteikumi bēgļa statusa piešķiršanai), šajā uzņemšanas punktā kavējas. Statusu saņēmušajiem vajadzētu pārcelties uz sociālajiem mājokļiem, un ar to ir par maz. Attiecīgi nometne strādā ar lielu pārslodzi, kas ietekmē tur uzturas bēgļu komfortu.
Turklāt problēma ir arī pienākuma trūkums no pašvaldību puses (gemeente) uzņemt bēgļus. Daži ķīmiķi tos pieņem, bet citi ne. Nīderlandes parlamentā un valdībā tiek izstrādāti likumi, kas nosaka pašvaldību pienākumu uzņemt bēgļus. Daudzi politiķi domā, ka tā pieņemšana ir veids, kā atrisināt bēgļa statusu saņēmušo ārzemnieku izmitināšanas problēmu. Tomēr valsts sekretārs van der Burgs ir pārliecināts, ka pašvaldību uzspiešana nav labs veids, kā atrisināt šo problēmu.
Uzziniet vairāk jaunumu par bēgļu uzņemšanu Nīderlandē mūsu mājas lapā.
Publicēšanas datums: 10.06.2022/XNUMX/XNUMX
