Saskaņā ar Nīderlandes statistikas datiem 2018. gadā valstī ieradās 191 000 imigrantu. Lielāko daļu (110 000) nāca no ES dalībvalstīm vai citām Eiropas valstīm: Lihtenšteinas, Norvēģijas, Islandes un Šveices. Statistikas birojs ir publicējis pētījumu par motivācijām, kas motivē cilvēkus doties uz Nīderlandi.
Pārsteidzoši ir tas, ka gandrīz 40 procenti migrantu desmit gadu laikā pameta valsti. Nīderlandes statistikas dati apskatīja imigrācijas datus par 2009. gadu, lai uzzinātu, kurp devās cilvēki, kuri ieradās Nīderlandē. Daudzi patvēruma meklētāji ir atgriezušies dzimtajā valstī vai pārcēlušies uz citu valsti. 2009. gadā visvairāk patvēruma pieteikumu iesniedza Somālija, Irāka, Afganistāna, bijušās Padomju Savienības valstis un Irāna. Tāda pati aina vērojama arī viesstrādnieku vidū ārpus Eiropas. Nedaudz vairāk nekā trīs ceturtdaļas no tiem, kas ieradās Nīderlandē 3. gadā, aizgāja nākamajos desmit gados. Tomēr pēdējo divdesmit gadu laikā darba ņēmēju un studentu, kas atrodas ārpus Eiropas, skaits ārpus Eiropas ir pakāpeniski pieaudzis.
Ģimenes atkalapvienošanās
Galvenais iemesls 81 000 imigrantu no valstīm, kas atrodas ārpus ES vai Eiropas Brīvās tirdzniecības zonas, bija ģimenes atkalapvienošanās vai izglītība. Tas attiecas uz vienu trešdaļu migrantu no ārpus Eiropas 2018. gadā. Piecas galvenās valstis, no kurām ierodas jauni ģimenes locekļi, ir Turcija, Maroka, Surinama, Amerikas Savienotās Valstis un Filipīnas.
Nedaudz vairāk nekā 20 procenti neeiropiešu ieradās Nīderlandē strādāt. Vēl 20 procenti ieradās studēt, un mazākā grupa (16 procenti) bija migranti, kuri lūdz patvērumu.
ES paplašināšanās
Papildus kariem politiskie lēmumi ārvalstīs ietekmē arī migrācijas plūsmas Nīderlandē. Tas skaidri redzams no Austrumeiropas valstu strādājošo piemērā.
Pateicoties ES paplašināšanai, ievērojami palielinājusies darbaspēka migrantu plūsma uz Nīderlandi no Polijas, Rumānijas un Bulgārijas. Eiropas likumi dod viņiem tiesības strādāt Nīderlandē bez darba atļaujas.
Vilšanās politika
Dažādi politiskie un administratīvie pasākumi Nīderlandē ir ietekmējuši arī imigrācijas lielumu. Dažreiz viņi domā par to, kā iedrošināt cilvēkus ierasties Nīderlandē, citreiz viņus aizbaidīt.
Jo īpaši patvēruma politika ir vērsta uz vieglu vilšanos. Spilgts piemērs tam ir Ārvalstnieku likums, kas tika pieņemts 2001. gadā. Tas padarīja patvēruma procedūru daudz sarežģītāku. Piemēram, atkarībā no situācijas valstī vai reģionā kolektīvās aizsardzības iespēja ir ievērojami samazināta. Arī 2004. gadā tika palielinātas ienākumu prasības ģimenes atkalapvienošanai. Personai, kura vēlas ievest savu partneri uz valsti, jāpelna vismaz 120 procenti no minimālās algas. Pašlaik partneriem ir jānokārto arī integrācijas eksāmens, pirms viņi var ierasties. Turklāt vecuma ierobežojums, kurā atļauts izveidot ģimeni, ir palielināts no 18 līdz 21 gadam.
Tajā pašā laikā 2004. gadā tika izveidota sistēma, lai piesaistītu valstij augsti kvalificētus migrantus. Ministru kabinets cerēja šādā veidā stimulēt zināšanu ekonomiku. Shēmas mērķis ir pēc iespējas vienkāršot procedūras augsti kvalificētu viesstrādnieku (augsti kvalificētu migrantu) uzņemšanai ārpus Eiropas.
Publicēšanas datums: 13.08.2020/XNUMX/XNUMX
