Jauninājumi pensiju jomā

Nesen tika pieņemts jauns pensiju līgums. Tas ietvēra vairākus atsevišķus līgumus par šādiem jautājumiem: pensionēšanās vecuma palielināšana, pensiju sistēmas reorganizācija un ilgtspējīga nodarbinātība. Ne visiem šiem nolīgumiem ir galīgā forma, daži no tiem ir jāpārskata, pēc kura izmaiņas tiks nostiprinātas likumdošanas līmenī.

Ko tas nozīmē vienkāršiem mirstīgajiem?

1. Pensionēšanās vecuma paaugstināšana notiks lēnāk, nekā plānots.

Sākotnēji bija plānots paaugstināt pensionēšanās vecumu trīs gadus par 4 mēnešiem gadā, lai līdz 2021. gadam to paaugstinātu līdz 67 gadiem. Saskaņā ar jauno līgumu valsts pensionēšanās vecums 2020. un 2021. gadā paliks 66 gadi un 4 mēneši, bet no 2022. gada tas joprojām palielināsies, un līdz 2024. gadam tas joprojām sasniegs 67 gadus.

Līdz šim pensijas vecuma paaugstināšana bija cieši saistīta ar paredzamā dzīves ilguma palielināšanos. Un, ja tas palielinājās par gadu, tad arī pensijas vecums palielinājās par gadu. Tagad šis pensionēšanās vecuma pieaugums būs tikai 8 mēneši, vidējo paredzamo dzīves ilgumu palielinot par gadu. Šo grozījumu Senāts, visticamāk, pieņems 2019. gada jūlija sākumā.

Šī pensionēšanās vecuma pieauguma palēnināšanās nozīmē, ka daudzi strādājošie šajos gados pensionēšanās vecumu sasniegs agrāk, nekā paredzēts. Tajā pašā laikā daudzi darba līgumi automātiski beidzas, kad darbinieks sasniedz pensijas vecumu. Ja līgumā ir šāda klauzula (par darba līguma izbeigšanu, sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu), taču vēlama sadarbības turpināšana, darba devējam nekavējoties jāparūpējas par līguma slēgšanu uz noteiktu laiku. Ja līgums neparedz nekādas atrunas attiecībā uz pensionēšanās vecumu, tad darba devējs var izbeigt līgumu jebkurā laikā gan pirms, gan pēc darbinieka pensijas vecuma sasniegšanas.

Nu, lai izvairītos no diskusijām par vienādiem darba apstākļiem, labāk ir vienādi noteikumi visos gadījumos. Tas nozīmē, ka darba līguma izbeigšana, sasniedzot pensijas vecumu, attieksies uz visiem darbiniekiem (ja vien tas nav saskaņots atsevišķi un darbinieka darbs ir jāturpina).

2. LIV pabalsti (lage-inkomensvoordeel) darba devējiem tiks samazināts līdz 2020. gadam

Pensionēšanās vecuma paaugstināšanas palēnināšanās ietekmēs arī budžetu (tēriņi būs lielāki nekā iepriekš plānots). Tāpēc, lai kompensētu šīs izmaksas, tika nolemts samazināt pabalstu (jauniem) zemu algu darbiniekiem (LIV). 2020. gadā pabalsts tiks samazināts uz pusi, un līdz 2024. gadam tas tiks pilnībā atcelts. Arī LIV pabalsta augstais līmenis tiks samazināts uz pusi, salīdzinot ar iepriekšējo (2018.) gadu. Šīs izmaiņas stāsies spēkā nākamajā gadā.

Darba devējiem, kuru darbinieki saņem LIV, tas nozīmē, ka algas izmaksas pieaugs no nākamā gada.

3. Izmaiņas pensiju sistēmā līdz 2022. gadam

Tāpat jaunajā pensiju līgumā ir iekļauta klauzula par vidējās pensiju sistēmas atcelšanu. Pašlaik pensiju fondi iekasē tā sauktās vidējās iemaksas. Vidējā pensijas iemaksa ir vienāda procentuālā iemaksa katram darbiniekam neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai veselības stāvokļa. Tad par viņu iemaksām darbinieki saņem tādu pašu pensijas uzkrāšanu. Šis jautājums ir ļoti pretrunīgs. Galu galā jaunie darbinieki maksā pensijas iemaksas daudz ilgāk nekā tie, kuri to sāka darīt vecākā vecumā. Rezultātā viņi saņem pārāk maz pensiju.

Tomēr šī sistēma ir darbojusies ilgu laiku, taču iedzīvotāju novecošanas un mainīgā darba tirgus rezultātā jaunieši arvien vairāk nonāk nelabvēlīgā situācijā nekā vecāki cilvēki.

4. Vecuma neatkarīgas pensiju iemaksas

Atceļot vidējo pensiju sistēmu, tiks ieviesta no vecuma neatkarīgu iemaksu sistēma. Tas nozīmē, ka visām pensiju shēmām būs maksimālā gada iemaksu summa (procentos no algas), ar kuru darbinieks pats izveidos pensiju.

Šādā pārejā visnelabvēlīgākajā situācijā būs 40 gadus veci un vecāki darbinieki, jo viņi var saņemt ievērojami zemāku pensiju. Šādas izmaiņas sistēmā ir pieļaujamas tikai tad, ja šiem darbiniekiem tiek atalgots. Tādēļ tika izveidota īpaša grupa, kas nodarbojas ar pensiju sistēmas atjauninājumu turpmāku attīstību.

No vecuma neatkarīgu iemaksu sistēmas ieviešana attieksies uz visām pensiju shēmām. Tā kā lielākajai daļai pensionēšanās plānu nav piemaksas par vecumu, tas nozīmē, ka visiem šiem pensiju plāniem būs jāmainās. Un šīs izmaiņas prasīs daudz darba. Darba devējiem, kuri nav saistīti ar obligātajiem pensiju fondiem, izmaiņas būs jāveic pašiem.

Kaut arī jaunā pensiju sistēma vēl ir jāpilnveido, darba devēji, kas nepieder pie obligātajiem pensiju fondiem, jau ir pārbaudījuši, cik izdevīgi viņiem būtu pāriet uz sistēmu, kurā katram darbiniekam būtu vienāda procentu likme no pensiju iemaksām.

Sistēmas maiņas mērķis ir novērst lielas kompensācijas izmaksas, kas saistītas ar novecošanos un strādājošo iedzīvotāju skaita pieaugumu. Alternatīvi ir iespējams izveidot šādu shēmu tikai jauniem darbiniekiem, un tiem, kas jau strādā, atstājiet visu, kā tas ir, tas ir, veiciet šo pāreju pakāpeniski.

5. Sliekšņa atbrīvojums no RVU soda naudas 2021. gadā

Kad gados vecs darbinieks tiek atlaists īsi pirms oficiālās aiziešanas pensijā, darba devējam pirms pensijas saņemšanas no valsts ir jāmaksā viņam noteikta kompensācijas summa, lai kompensētu ienākumu trūkumu. Līdz šim tas valstij maksāja dārgi, jo, ja šādi atlaišanas gadījumi kvalificējās kā priekšlaicīgas pensionēšanās vienība (RVU), darba devējam bija jāmaksā papildu tā saucamā pseidofināla maksa 52% apmērā no kompensācijas summas.

Jaunais pensiju līgums paredz sliekšņa atbrīvojumu no šī maksājuma (soda naudas) laika posmam no 2021. līdz 2025. gadam. Šis atbrīvojums no sliekšņa nozīmē, ka darba devējam nav jāmaksā, ja:

• priekšlaicīga pensionēšanās notiek pēdējo trīs gadu laikā pirms valsts pensionēšanās vecuma sasniegšanas;
• ir vienošanās par brīvprātīgu atlaišanu gan no darba devēja, gan no darbinieka;
• atlīdzības bruto summa nepārsniedz sliekšņa summu, kas jānosaka vēlāk (aptuveni EUR 19 000 gadā).

Šo noteikumu var izmantot neatkarīgi no tā, vai darbinieks strādā kaitīgā darbā vai nē. Ja darba devēja izmaksātā kompensācija pārsniedz sliekšņa summu, RVU soda nauda būs jāmaksā tikai par šo pārsniegumu. Noteikums darbosies arī tad, ja priekšlaicīga pensionēšanās notiks agrāk nekā trīs gadus pirms valsts pensijas vecuma sasniegšanas.

Šis pagaidu pasākums galvenokārt atvieglos zemu atalgotu darbinieku priekšlaicīgu pensionēšanos. Ja darbinieks saņem lielāku algu, kompensācija, visticamāk, pārsniegs atbrīvoto summu, un darba devējam joprojām būs jāmaksā RVU soda nauda, ​​kaut arī nedaudz samazināta. Tomēr likumam nav noteikts, ka darba devējam jāpiedāvā priekšlaicīgas pensionēšanās shēma visiem darbiniekiem. Turklāt darba devējs nevar uzlikt par pienākumu saviem darbiniekiem doties pensijā pirms laika.

6. Beznodokļu atvaļinājuma nedēļu skaits, ko var uzkrāt, dubultosies

Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem ir finansiāli atļauts uzkrāt 50 nedēļas ilgu atvaļinājumu, nemaksājot nodokļus. Piemērojot šo ierobežojumu, nodokļu iestāde novērš pārāk ilgu nodokļu maksājumu atlikšanu. Ja darbinieks ietaupīja vairāk nekā 50 nedēļas ilgu atvaļinājumu, darba devējam jāmaksā algas nodoklis par šo pārsniegumu.

Lai darbiniekiem dotu iespēju pensionēties agrāk, jaunais pensiju līgums palielināja šo uzkrāto atvaļinājuma nedēļu robežu no 50 līdz 100. Darba devējs var izveidot papildu atvaļinājumu, piemēram, apmaksājot (daļēji) virsstundas vai maiņu darbu ar papildu piemaksu. atvaļinājuma pieaugums. Tomēr darba devējs nevar vienkārši apsolīt gados vecākiem darbiniekiem dažas nedēļas papildu atvaļinājuma laiku. Pēdējā paliks priekšlaicīgas pensionēšanās shēma, un var tikt piemērots RVU sods. Kad tas notiks, vēl nav skaidrs, taču paredzams, ka tas notiks tikai pēc tam, kad pensiju sistēmas atjaunošana būs detalizētāk izstrādāta.

Holandiešu rakstnieks: Cornelien Donner-Brursma, KWPS vecākais konsultants un pensiju jurists, e-pasts: broersma@kwps.nl, www.kwps.nl

Uzņemts no plkst https://www.salarisnet.nl/2019/07/dit-merkt-u-in-2020-van-het-nieuwe-pensioen/